Prognozes: vai tuvāko piecu gadu laikā Latvijā gaidāms terorisma draudu pieaugums?

 
Ilustratīvs attēls ©Kaspars Krafts/F64

Prognozes liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā nav gaidāms terorisma draudu pieaugums, tāpēc nozīmīgākais risks arī turpmāk būs atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanās un iesaistīšanās teroristiskās aktivitātēs, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotā Latvijas pretterorisma stratēģija 2021.-2026.gadam.

Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems. Nozīmīgākos riskus rada atsevišķu personu radikalizēšanās, kontaktu veidošana ar ekstrēmistisku un teroristisku organizāciju pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī tie Latvijas musulmaņu kopienas locekļi, kuri iepriekš aizceļoja uz Sīriju un Irāku, pievienojoties teroristiskajam grupējumam "Daesh".

Līdz šim Latvijā dzīvojošo musulmaņu kopienas darbība nav veicinājusi radikalizācijas tendenču pieaugumu. Tomēr Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā regulāri nonāk atsevišķas personas, kuras izrāda interesi par teroristu organizācijām un islāma radikālo interpretāciju. Šo personu interesi lielā mērā nosaka kontakti starptautiskajā vidē.

Viena no galvenajām radikalizācijas riska grupām joprojām ir jaunie musulmaņi jeb konvertīti. Latvijas musulmaņu kopienas lūgšanu namos sludinātā islāma interpretācija neveicina konvertītu radikalizāciju.

To vairāk ietekmē personīgie un ārējās vides apstākļi, piemēram, nonākšana etnisko musulmaņu ietekmē, kuri pārstāv radikālo islāma interpretāciju, un uzticēšanās viņu sludinātajai mācībai.

Vienlaikus stratēģijā norādīts, ka VDD redzeslokā nonākušo musulmaņu, tostarp to, kuri ir pieņēmuši islāma radikālo interpretāciju, iespējamā iesaistīšanās vardarbīgās aktivitātēs Latvijā vai ārvalstīs šobrīd ir vērtējama kā zema.

Ekstrēmistiski orientētu organizāciju radītie terorisma draudi Latvijā ir zemi. Tomēr līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā radikalizācijas pazīmes ir konstatētas ne tikai islāma radikālās interpretācijas, bet arī citu ideoloģisko virzienu atbalstītāju vidē.

VDD redzeslokā ir nonākušas atsevišķas garīgi nelīdzsvarotas personas, kuras, iedvesmojoties no internetā pieejamajiem teroristu propagandas materiāliem, ir iesaistījušās teroristisku uzbrukumu plānošanā.

Latvijā kopumā ekstrēmistu vide ir pasīva un aktīvistu darbības ir vērstas uz savstarpēju sadarbību un aktīvu sociālo tīklu izmantošanu. Šo vidi pārsvarā turpina pārstāvēt tā saucamie "skinhedi" un neonacisti, kurus vieno kopīga interese par ekstrēmistiskām idejām un organizācijām.

Aktīvisti nereti sociālajos tīklos izplata kritizējošu informāciju par islāma radikāļiem, kā arī pret imigrantiem, citas ādas krāsas cilvēkiem un seksuālajām minoritātēm. Ekstrēmistu vides pārstāvji nereti pievēršas dažādām sazvērestības teorijām un to aizsegā cenšas pievērst citus sabiedrības locekļus savām idejām.

Šādu ideju, tostarp sazvērestības teoriju, izplatība sociālajos tīklos varētu veicināt atsevišķas sabiedrības daļas, īpaši jauniešu, radikalizāciju. Savukārt tas var novest pie ideoloģiski motivētu noziegumu skaita pieauguma, teikts stratēģijā.

Tāpat Latvijā darbojas arī atsevišķi kreisi orientēti ekstrēmisti, kas sevi asociē, piemēram, ar tā saucamajiem nacionālboļševiku un tā saucamās "Atifas" idejām. Aktīvisti nereti sociālajos tīklos izplata saviem vēstījumiem atbilstošu informāciju ar mērķi graut demokrātisko iekārtu Latvijā.

Prognozes liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijā nav gaidāms terorisma draudu pieaugums. Līdz ar to nozīmīgākais risks arī turpmāk būs atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanās un iesaistīšanās teroristiskās aktivitātēs.

Pēdējo gadu pieredze gan skaidri parāda, ka terorisma draudu attīstību Latvijā ietekmē arī notikumi Eiropā un pārējā pasaulē, ko apliecina vairāku Latvijas iedzīvotāju tieša iesaistīšanās bruņotajā konfliktā Sīrijā un Irākā. Interneta un brīvās ceļošanas sniegtās iespējas šos riskus nākotnē tikai pastiprinās.

"Kontekstā arī kopējām terorisma attīstības tendencēm Eiropā arī Latvijā, pieaugošo sazvērestības teoriju un naida runas izplatību arī atsevišķi labējā un kreisā spārna ekstrēmisti saglabās radikalizācijas potenciālu," teikts dokumentā.