FOTO: AT pirmo priekšsēdētāju Gvido Zemrībo pēdējā gaitā pavada tuvinieki, draugi un bijušie kolēģi

© Ģirts Ozoliņš/F64

Pagājušajā nedēļā mūžībā devies Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Gvido Zemrībo. Viņu pēdējā gaitā bija ieradušies pavadīt tuvinieki, draugi un bijušie kolēģi.

G. Zemrībo bija atjaunotās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdis, zvērināts advokāts. Tāpat viņš bijis Latvijas Juristu biedrības viceprezidents.

G. Zemrībo dzimis 1932. gada 26. decembrī Rīgā. Ieguvis izglītību Latvijas Universitātē, viņš sācis jurista karjeru. 1958. gadā G. Zemrībo kļuva par Valsts arbitrāžas arbitru LPSR Ministru Padomē.

Darbību LPSR Augstākajā tiesā G. Zemrībo sāka 1961.gadā, kur sākotnēji strādāja par tiesas locekli, tad par priekšsēdētāja vietnieku, bet vēlāk kļuva arī par tās priekšsēdētāju. Vēlāk viņš strādājis arī Latvijas Policijas akadēmijā.

Apbalvots ar Trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī viņam piešķirts Trīs Zvaigžņu ordeņa komandiera goda tituls. Tāpat par ilggadēju un nevainojumu darbību tieslietu sistēmā un par ieguldījumu normatīvo aktu pilnveidē Latvijas Zvērinātu advo­kātu padome bija apbalvojusi Zemrībo ar advokātu Goda zīmi.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais