Cilvēki ir ļoti dažādi – vieni ir ļoti priecīgi, ka šādas pārtikas pakas vispār ir, citi – dusmojas, peļ un jautā: nu cik ilgi barosiet mūs ar tām putrām? Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Saldus nodaļas vadītāja Dace Poruka gan atklāti saka: šīs Eiropas pārtikas pakas tomēr nevar uzskatīt par pamata ēdienu trūcīgiem cilvēkiem – putraimi, milti, sausais piens var būt tikai kā papildu ēdiens, ko kritiskā situācijā Latvijas iedzīvotājiem nodrošina Eiropas Komisija (EK).
Arī nākamgad trūcīgie iedzīvotāji pārtikas pakas saņems, un atšķirībā no šāgada, kad visai dīvaini tika prognozēts to cilvēku skaits, kuriem piešķirts trūcīgā statuss, nākamgad pārtikas paku saņēmēju skaits ir noteikts tuvāk realitātei – nepilni 130 000 cilvēku visā Latvijā. Trūcīgo skaits šoruden gan sasniedzis jau 180 000, tomēr, kā liecina atsevišķu pašvaldību dati, tas vairs nepalielinās tik strauji un, iespējams, nākamgad samazināsies. Taču var gadīties, ka ziemas mēnešos trūcīgo skaits nedaudz pieaugs, jo cilvēki centīsies iegūt trūcīgā statusu, lai saņemtu dzīvokļa pabalstu.
Veidojas rezerve
Sarkanā Krusta namā Saldū Neatkarīgo sagaida atvērti un jauki cilvēki, kuri neslēpj: šo darbu var darīt tikai ar labestību pret līdzcilvēkiem, kuri uz organizāciju nāk ne jau laimīgākajos savas dzīves brīžos, visbiežāk – lūgt palīdzību kritiskā situācijā. Šogad te dala arī pārtikas pakas trūcīgākajiem iedzīvotājiem.
Paku ar ES simboliku ir daudz, sakrautas glītās kaudzēs, tāpēc rodas jautājums – vai tiešām cilvēki nenāk pēc pārtikas pakām? "Tā gluži nav, cilvēki nāk – gan vientuļi pensionāri, gan ģimenes ar bērniem. Protams, ir mēnesī dienas, kad nāk mazāk," sarunā ar Neatkarīgo stāsta Sarkanā Krusta darbinieces Gunta Kvaste un Ance Sproģe. Piemēram, mēneša sākumā cilvēku pieplūdums ir izteikts, un tas saistīts ar cilvēku tukšajiem maciņiem – pabalsts vai pensija vēl nav saņemta, bet vēders prasa savu. Zināma rezerve gan ir izveidojusies, un tas ir pat labi – novembrī tiek piegādātas pēdējās pakas, un līdz nākamā gada martam jaunu pievedumu nebūs.
Tomēr laika gaitā novērots, ka daudziem cilvēkiem ir zināmas pretenzijas pret pārtikas paku saturu, galvenokārt tāpēc, ka tas ir vienveidīgs, katru mēnesi viens un tas pats. "Manuprāt, pārtikas pakas nevar būt kā galvenā pārtika cilvēkam, jo tā ir papildu palīdzība kritiskā situācijā. Ja cilvēkam ir rokas, galva uz pleciem, laukos no bada nemirsi," atklāti saka Dace Poruka. Kartupeļi, dārzeņi ir izaudzējami. Trūcīgie cilvēki saņem arī pabalstu, to var izmantot papildu pārtikas iegādei. Pabalsti gan nav lieli, tāpēc Sarkanais Krusts cenšas palīdzēt cilvēkiem ar citu veidu palīdzību – apģērbu, apaviem, veselības konsultācijām un daudzām citām lietām.
Cep cepumus
Pārtikas paka paredzēta vienam ģimenes loceklim vai atsevišķi dzīvojošai personai, kuras ienākumi mēnesī nepārsniedz 90 latu. Gunta Kvaste novērojusi, ka nāk arī cilvēki bez trūcīgā izziņas: "Tad pārtikas paku nevaram dot. Taču ir gadījumi, kad cilvēks saka: darba nav, mēs piedāvājam veikt kādu darbiņu, saņemot pretim atlīdzību, un cilvēks pazūd."
Viss atkarīgs no cilvēka skata uz dzīvi kopumā – liela daļa ir pateicīgi par jebkādu palīdzību, meklē izeju no krīzes, meklē darbu, un šiem cilvēkiem ir vieglāk palīdzēt, jo viņi ir gatavi saņemt atbalstu, nevis tikai sūkstīties. Bet, runājot par pārtikas pakām, cilvēki, jā, aizrāda: kāpēc nav eļļas, cukura, tējas, sviesta? Novērojumi liecina, ka, saņemot pabalstu, cilvēki nepērk kādu veselīgu pārtiku, bet pārsvarā to, kas nav jāgatavo: bulciņas, maizi, desu. "Mums ir ļoti labi piemēri, ko cilvēki izdomā, piemēram, mums ir viens tētis, kas audzina divus bērnus. Viņš iemācījies cept cepumus no auzu pārslām, apkaisa ar kanēli, arī mums recepti piedāvā," smaida Gunta un Ance.
Griķus aizstās ar miltiem
Šogad dalītajās pārtikas pakās ir griķu pārslas, četrgraudu pārslas, auzu pārslas, pankūku milti, vājpiena pulveris, piens. Nākamgad griķu pārslas aizstās milti, bet pārējais produktu klāsts saglabāsies.
Lielākajai daļai cilvēku nav skaidrs, kas šī ir par programmu un kāpēc trūcīgajiem nedod eļļu vai cukuru. Kāpēc valsts nevar dalīt makaronus, kas cilvēkiem garšo, jautā cilvēki. Patiesībā valsts nesaņem naudu no Eiropas, lai iepirktu tādus pārtikas produktus, kādus cilvēki Latvijā iecienījuši. Visās EK dalībvalstīs pārtikas produktu piegādātājiem noteiktais finansējums programmas īstenošanai netiek piešķirts naudā, bet gan tiek iedalīti dalībvalstu intervences krājumos esošie graudaugi un piena pulveris. Proti, konkursā uzvarējušais uzņēmums, kas valstī sagatavo pārtikas pakas, izmanto šos uzkrājumus.
Zemkopības ministrija skaidro, ka EK, apstiprinot resursu sadalījuma plānu ES dalībvalstīm, Latvijai šāgada programmas īstenošanai piešķīra 22 951 tonnu labības un 969 tonnas sausā vājpiena pulvera. Nākamgad no intervences krājumiem Latvijai piešķirs 50 663 tonnas graudu un 730 tonnas vājpiena pulvera 5 668 857 latu vērtībā. Izdalīt pārtikas pakas pieteikušās desmit nevalstiskās organizācijas.