Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam 150; gaidāmi vairāki svinīgi notikumi

Plkst.12 Rīgas Meža kapos, godinot Zemgala piemiņu, ar augstāko Latvijas amatpersonu dalību paredzēta svinīga ziedu nolikšana valstsvīra atdusas vietā.

Savukārt plkst.14 Rīgas pils Svētku zālē notiks Zemgala 150 gadu jubilejai veltīta konference. Tajā uzrunas teiks Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Konferencē izskanēs arī vēsturnieku priekšlasījumi - Ilgvara Butuļa priekšlasījums "Gustavs Zemgals un Jaunās strāvas laiks", Toma Ķikuta priekšlasījums "Gustavs Zemgals Latvijas Tautas padomē", Ērika Jēkabsona priekšlasījums "Gustava Zemgala politiskā darbība". Noslēguma vārdus teiks Zemgala mazmazdēls Mārtiņš Andersons. Konference būs skatāma tiešraidē Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē "president.lv".

Plkst.18 Esplanādē, gājēju zonā pie Oskara Kalpaka bulvāra, tiks atklāta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ārtelpas stendu izstāde "Gustavam Zemgalam 150". Izstāde būs apskatāma līdz 12.septembrim bez maksas un laika ierobežojuma.

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Astrīda Burbicka, aktualizējot Zemgala nopelnus Rīgas latviešu sabiedriskās dzīves veidošanā 20.gadsimta sākumā, Latvijas valstiskuma tapšanā un neatkarīgās Latvijas Republikas veidošanā, LNVM rīko izstādi Esplanādē, Rīgā, gājēju zonā Kalpaka bulvāra pusē.

Zemgals dzimis 1871.gada 12.augustā galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pusē - Grauzdes pagasta Odiņos. Lai gan vislabāk pazīstams kā otrais Latvijas Valsts prezidents, Zemgala profesionālā un sabiedriskā darbība bijusi ļoti daudzpusīga, uzsvēra Burbicka.

Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidzis ģimnāziju Rīgā, spējis kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru.

Muzeja pārstāve norādīja, ka Zemgals izcēlies ar praktisku organizatora tvērienu, atklātību un stabilām vērtībām. To vidū īpaši nozīmīgas bija taisnīgums un demokrātija - ne vien kā valsts pārvaldes modelis, bet arī domāšanas un rīcības veids, kurā jāņem vērā dažādu pušu intereses un viedokļi un vienlīdzības labā jāspēj atteikties no nesamērīgām privilēģijām un personīgā labuma.

Politiskajos uzskatos Zemgals bija liberāli noskaņots, tuvāks kreisajiem nekā pilsoniski konservatīvajiem, vienlaikus daudzkārt uzsvēris nepieciešamību sadarboties dažādu spārnu politiķiem, pašmērķīgi nenovelkot nepārkāpjamas "sarkanās līnijas".

LNVM veidotajā izstādē akcentētas Zemgala dažādās darbības jomas visa rosīgā mūža garumā. Zemgalu var iepazīt kā dažādu Rīgas latviešu biedrību, kredītkooperatīvu vadītāju, Raiņa paziņu un Jaunā Rīgas teātra līdzveidotāju, parādīta arī Zemgala loma 1917. līdz 1918.gada sarežģītajos politiskajos procesos.

Tāpat izstādē fotogrāfijās un laikabiedru citātos izgaismota Zemgala loma neatkarīgās valsts stiprināšanā 1919. līdz 1920.gadā, viņa politiskā darbība Saeimā, apsardzības un finanšu ministra posteņos. Vairāki desmiti fotogrāfiju, no kurām daļa iepriekš nav eksponētas, raksturo Zemgala iekšpolitisko un ārpolitisko darbību prezidentūras laikā 1927. līdz 1930.gadā.

Izstādes satura autori ir LNVM speciālisti Guna Plakane, Arnis Strazdiņš un Toms Ķikuts, tās dizainu veidoja Ģirts Boronovskis un Dita Pence.

Savukārt 18.augustā Džūkstes Piemiņas parkā, pie piemiņas akmens Zemgalam, godinot valstsvīra piemiņu, pašreizējais Valsts prezidents Levits iestādīs ābeli.