Novembra brīvdienas rada nelielu "atkusni" tūrisma nozarē

© nra.lv

Valsts svētku laiks tradicionāli bijis viens no aktīvākajiem periodiem tūrisma nozarē, kad, izmantojot daudzās brīvdienas, ceļotāji labprāt dodas tuvākos vai tālākos izbraucienos. Pēdējos gados - līdz ar ekonomisko krīzi - šī tendence bija praktiski izzudusi, taču “šajā gadā tūristu aktivitāte Baltijas valstīs ir augusi un ledus ir sācis kust,” saka SIA Impro ceļojumi ienākošā tūrisma menedžere Aiva Freiberga.

"Ja pagājušais gads atšķirībā no iepriekšējiem gadiem bija salīdzinoši ļoti neaktīvs, tad jau sākoties 2010. gadam pieprasījumu skaits pieauga uin interese palielinājās ne tikai par Latviju, bet arī par visām trīs Baltijas valsīm,” sarunā ar nra.lv klāstīja Aiva Freiberga.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvia tours direktore Ieva Keiša. Lūdzot raksturot šī un pagājušā gada ceļotāju aktivitāti, viņa norāda: ”Ja pagājušā gada novembris Latvia tours bija krīzes epicentrā, tad šī gada novembris ir daudz pozitīvāks un to ietekmē ceļotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kā arī novembra brīvdienas, kas šogad ir daudz garākas.”

Tiesa, nozares atveseļošanās pagaidām ir ļoti nestabila un cilvēku vēme novembrī doties garos ceļojumos nav īpaši izteikta – šobrīd lielākoties tiek izmantoti īsie, tātad lētākie Eiropas autobusu braucieni, čarterceļojumi uz siltajām zemēm un tiešie reisi uz lielākajām Eiropas galvaspilsētām.

Arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras Stratēģiskās plānošanas vadītāja Inese Šīrava uzsver, ka TAVA rīcībā pagaidām vēl nav datu, kas apstiprinātu cilvēku pastiprinātu vēlmi ceļot Valsts svētku laikā. Iespējams, daļa iedzīvotāju svētku brīvdienās ieplānos atpūtu vai pasākumu apmeklēšanu te pat Latvijā un nedosies uz ārzemēm, jo nevar to atļauties.

Šo atziņu apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes veiktais pētījums, kas apliecina, ka 2010. gada otrajā ceturksnī iepretim pērnā gada attiecīgajam periodam par 11% pieaudzis tieši iekšzemes ceļojumu skaits.

Kopumā jāatzīst, ka pašmāju un kaimiņvalstu SPA viesnīcu pakalpojumu popularitāte pieaug, sākoties tiešu mierīgajai rudens un ziemas sezonai. Tiesa, neraugoties uz ceļa izdevumiem, arvien biežāk Latvijas ceļotāji priekšroku dod atpūtai Igaunijā vai Lietuvā. Kādēļ tā?

Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” ceļojumu konsultante Silja Pētersone sarunā ar nra.lv atzina, ka lielākoties cilvēki dodas uz Igauniju plašāka piedāvājuma dēļ, jo Latvijā ir maz tādu SPA viesnīcu, kas atbilstu kvalitatīvam piedāvājumam. “SPA viesnīcas ir ļoti populārs piedāvājums ziemas sezonā – arī šī gada novembra brīvdienās. Ir atpūtnieki, kurus interesē lielās SPA viesnīcas, taču daudz ir arī tādu klientu, kuri vēlas baudīt mierīgo noskaņu, ko piedāvā lauku mājas, kurās ir ne vien pirtis, bet arī masāžas, augstas kvalitātes SPA procedūras, ēdieni un numuri," rezumēja eksperte. "Tāpat nākas atzīt, ka Latvijā esošo SPA viesnīcu cenas pārsvarā nav tik draudzīgas kā kaimiņiem un arvien biežāk Latvijas iedzīvotājiem - pat ņemot vērā ceļa izdevumus - brauciens uz kaimiņvalsti izmaksā lētāk." Tiesa, šī atziņa ir viesusi korekcijas nozares darbībā, jo daudzas Latvijas viesnīcas pēc šī gada pirmā ceturkšņa bija spiestas pārstrādāt savus piedāvājumus un samazināt cenas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.