Rīgas dome varētu lemt par piemaksām Rīgas Pašvaldības policistiem 2022.gadā.
Šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja uzklausīja un pieņēma zināšanai Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) priekšnieka Jura Lūkasa ziņojumu par Rīgas pašvaldības policijas darbinieku darba veicinošo apstākļu uzlabošanu.
Komitejas deputāti atbalstīja piemaksu prioritātes virzīšanu pašvaldības nākamā gada budžeta sarunās.
Kā aģentūrai LETA teica komitejas vadītāja un domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP), piemaksām par darbu paaugstināta riska apstākļos pašvaldības policistiem būtu nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro.
Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šo prioritāti atbalsta visi komitejas deputāti.
Kā ziņojumā norādīja Lūkass, tika veikta darbinieku aptauja, kurā piedalījās 59,5% no kopēja RPP darbinieku skaita. Aptaujas rezultāti par atalgojuma jautājumiem un darbinieku promiešanu esot satraucoši. 94,1% darbinieku uzskata, ka policijas darbs nav pienācīgi apmaksāts, 49,1% darbinieku plāno pamest darbu tuvākajos gados.
22,6% RPP darbinieku plāno pamest darbu pēc policijā nostrādātiem 1-5 gadiem, 32,9% - pēc 6-10 gadiem.
2021.gadā RPP pieņemti darbā 37 jauni darbinieki, bet no darba atbrīvoti 60.
Analizējot emocionālās izdegšanas pakāpi, konstatēts, ka vidēji augsti izdegšanas riski sāk paradīties jau pēc pirmā nostrādātā gada pašvaldības policijā. Pēc tam tie uzkrājas un pēc piektā darba gada pārtop par augstiem izdegšanas riskiem, norādīja Lūkass.
Nolūkā mazināt stresu un uzlabot darba apstākļu kvalitāti, ir ievesti nemonetārie bonusi, kā arī tiek veikti pasākumi stresa mazināšanai. Piemēram, RPP darbiniekiem ir pieejama medicīnas apdrošināšana, ir iespēja neierobežoti apmeklēt sporta zāli, tuvcīņas nodarbības un šautuvi, darbiniekiem iespējami kvalifikācijas celšanas kursi.
Lūkass minēja, ka vēl pie bonusiem var minēt papildu atvaļinājumu, redzes korekcijas apmaksu u.c.
Pašvaldības policijas priekšnieks arī informēja, ka plānota policijas štata psihologa amata izveide.
Viņš informēja, ka tikai 53,1% darbinieku regulāri izmanto nemonetāros bonusus. Savukārt, izvēloties starp algas palielināšanu vai nemonetāro bonusu klāsta palielināšanu, 98% darbinieku izvēlētos algas palielināšanu.
Darbinieku neapmierinātību izraisot apstāklis, ka pašvaldība, nosakot algu, neņem vērā apdraudējumus un riskus policijas darbā.