Bērni gatavojas Latvijas dzimšanas dienai

Čiekurkalna bērnudārza audzēkņi, kuri tikai nākamgad sāks iet pirmajā klasē, tikko ir atzīmējuši Lāčplēša dienu un nu gatavojas arī 18.novembra svinībām.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka mūsu bērni praktiski neko nezina ne par 11., ne 18. novembri, taču Rīgas 135. pirmsskolas izglītības iestādes „Liepziediņi” sagatavošanas grupiņas mazuļi pierāda pretējo. Viņi ir gatavi runāt ar nra.lv gan par Latvijas svētkiem, gan par savām nākotnes profesijām.

„Liepziediņi” sagatavošanas grupiņai 11. novembra diena sākās ar vīru kopas „Vilki” ieraksta noklausīšanos. Pēc tam bērni darināja piespraudes ar lenti Latvijas karoga krāsās un nepacietīgi gaidīja, kad pirms diendusas audzinātāja lasīs priekšā latviešu tautas pasaku „Lāčausis”.

Sešgadnieki ir droši un labprāt iesaistās sarunās. Uz jautājumu, kas ir Lāčplēša diena, uzreiz tiek daudzbalsīgi izkliegts: „Diena, kas veltīta drosmīgajiem karavīriem.” Bērni stāsta, ka, kļūdami pieauguši, viņi vēlas būt tikpat drosmīgi kā karavīri. Savukārt, vaicāti par nākotnes sapņu profesijām, viņi gandrīz visi sauc: „Karavīrs, policists, vīrs no armijas.” Arī sešgadīgā Līva iemanās pateikt, ka vēlas būt policiste, un uz jautājumu Kāpēc?, atbild: „Būšu drosmīga un stipra kā tētis, gribu darīt labus darbus.” Līva, tāpat kā pārējie, vēlas palikt Latvijā, jo šeit esot skaisti meži, kuros viņai patīk vērot dzīvniekus, un vēl viņai ļoti patīk iet folkloras skoliņā.

Un kā bērni domā – vai cīņā uzvarēja Lāčplēsis vai Melnais Bruņinieks? Tas visiem bija skaidrs: „Protams, ka Lāčplēsis uzvarēja.”

„Liepziediņa” metodiķe Irēna Jansone atzīst, ka „bērni ir mainījušies - viņus vairs tik ļoti neinteresē Latvija. Un tomēr...mēs vienmēr esam runājuši un runāsim par Latviju. Svinējām Mārtiņus, svinam Lāčplēša dienu, svinēsim Latvijas dzimšanas dienu, lai arī iemācīt bērniem patriotismu kļūst arvien grūtāk”. Vai Lāčplēša dienā pieminat arī vēsturi? „Protams, mēs stāstām nevis par Bermontu, bet gan par Lāčplēsi kā par simbolu. Runājam par to, ka jābūt drosmīgam, piemēram, iznākt priekšā un noskaitīt dzejoli ir drosme.”

Sagatavošanas grupiņas audzinātājai Agnesei gan ir pretējs viedoklis: „Mūsdienās bērni zina arvien vairāk par 11. un 18. novembri. Daudziem bērniem par to ir priekšstats no filmas „Rīgas sargi”. Bērniem Lāčplēša diena nebija nekāds jaunums, var just, ka ģimenē par to runā. Arī paši vecāki ir ļoti atsaucīgi - pirms Lāčplēša dienas viens no vecākiem mums uzdāvināja vīru kopas „Vilki” ierakstus.”

Kad Lāčplēša diena ir nosvinēta, latviešu tautas pasaka „Lāčausis” izlasīta, patriotiska piespraude pie krūtīm pielikta un jau kuro reizi skan vīru kopas „Vilki” ieraksts, bērni ar lielu nepacietību turpina gaidīt 18. novembri. Audzinātāja Agnese atzīst, ka valsts svētkos bērniem būšot svinīgais rīts. Tiesa, paši mazuļi ar īpašu sajūsmu gaida salūtu. Cits to vērošot Krastmalā, cits pa logu – kur nu kurais –, taču galvenā atziņa, pie kuras nonācis ik viens mazulis, ir tā, ka dzimšanas diena katru gadu ir ne pašiem bērniem, bet arī mūsu valstij- Latvijai.