Lai samazinātu sociālajām funkcijām paredzētos izdevumus par 92 miljoniem latu visiem sociālajiem pabalstiem būtu jānosaka 300 latu griesti, taču šādu situāciju Labklājības ministrija (LM) nepieļauj, uzsverot, ka šādu samazinājumu nākamgad veikt nav iespējams, šodien Saeimas Sociālas drošības apakškomisijas deputātus informēja LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Viņš skaidroja, ka ap 40 miljonu ietaupījums varētu būt iespējams, pabalstu griestus nosakot 350 latu apmērā, maksājot 50% no tās summas, kas pārsniegtu noteiktos pabalsta griestus. Šādā veidā varētu ietaupīt ap 19,5 miljoniem latu.
Tāpat vēl dažus miljonus latu ietaupīt varētu arī, ja turpmāk maternitātes un paternitātes pabalstus aprēķinātu nevis no pilnas algas, bet gan 80% no algas.
Tomēr Alliks uzsvēra, ka LM šādus scenārijus nepiedāvā labprātīgi, bet būs spiesta šādā veidā taupīt, ja papildu līdzekļi sociālajai drošībai netiks piešķirti.
LM Finanšu un attīstības departamenta direktore Indra Kārkliņa stāstīja, ka, plānojot nākamā gada budžetu, LM jau ieplānoti ievērojami samazinājumi, jo, piemēram, ja LM valsts pārvaldes iestādēm, kā Nodarbinātības valsts aģentūrai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) un pārējām, iepriekšējā gadā budžets bija ap 24 miljoniem latu, tad šogad tas plānots 12,7 miljonu latu apmērā. Lielākai daļai šo iestāžu finansējums būs mazāks nekā 2006.gadā, bet VSAA pat mazāks nekā 1997.gadā, tas ir, 6,93 miljoni latu.
Tāpat LM pārstāvji skaidroja, ka gaidīto rezultātu nedeva pensiju samazinājums strādājošajiem pensionāriem, jo nebija plānots, ka viņi tik lielā apmērā izvēlēsies pamest darbu. LM bija plānojusi, ka strādāt turpinās ap 60 000 pensionāru, taču patlaban strādā vien 36 000 pensionāru no 90 000 strādājošo pensionāru jūnijā.
LM arī nepieļauj domu samazināt ģimenes valsts pabalsta saņēmēju skaitu, jo tas jau samazināts, ļaujot šogad ietaupīt ap 3 miljoniem latu. LM speciālisti uzsver, ka daudziem cilvēkiem, ņemot vērā finansiālās grūtības, šis pabalsts šobrīd ir nozīmīgs
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne skaidroja, ka gadījumā, ja LM samazināt izdevumus nevarēs, būs jādomā par samazinājumiem, jo naudas nepietiek.
Komisijas deputāte Ingūna Rībena pauda sašutumu par to, ka šobrīd jomām, kurām patiesi ir nepieciešams atbalsts, nauda netiek piešķirta. Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrijai būtu lielāka uzmanība jāpievērš tam, kādām nozarēm nauda aiziet.
Kā ziņots, iepriekš valdība pieņēma lēmumu, kas paredz, ka nākamā gada budžetā sociālajai funkcijai izdevumi tiek mazināti par 92 miljoniem latu. Pēc tam gan labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) valdībā iesniedza ziņojumu, uzsverot, ka sociālajā budžetā izdevumus iespējams mazināt tikai par 40 miljoniem latu, pamatā mazinot sociālos pabalstus.
Iespējamie pabalstu griesti, līdz kuriem tiem netiks piemēroti samazinājumi, varētu būt 350 lati, iepriekš pieļāva labklājības ministrs. Pabalstu daļai, kas būtu lielāka par minēto summu, varētu tikt piemērots samazinājums par 50%. Savukārt māmiņu algu samazināšanai varētu tikt piemērots pārejas periods, ievērojot tiesiskās paļāvības principu. Par iespējamiem risinājumiem gan vēl gaidāmas diskusijas valdībā.
Pēc ministra teiktā, patlaban tiek plānoti tikai pabalstu samazinājumi un nenotiek diskusijas par pensiju samazināšanu.