Pabriks: Jānodrošina, ka neviens robežpārkāpējs "nesper savu kāju uz Latvijas zemes"

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Nelikumīgajiem robežpārkāpējiem paredzētu telšu būvēšana pie Latvijas - Baltkrievijas robežas var sniegt nepareizus signālus nelegālajiem imigrantiem, netieši norādot uz Latvijas valsts pretimnākšanu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Politiķis uzsvēra, ka atbildīgajām struktūrām jārīkojas konsekventi un pārliecinoši, nodrošinot, ka neviens robežpārkāpējs "nesper savu kāju uz Latvijas zemes".

"Domāju, ka Ministru kabinets šodien pieņems pozitīvu lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Atkārtoju, ka Latvijas armija ir gatava iesaistīties un palīdzēt Valsts robežsardzei kārtības nodibināšanai uz mūsu valsts robežas," sacīja politiķis.

Lai tas notiktu, Iekšlietu ministrijas vadībai ir nekavējoties jādeleģē Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atbilstošas pilnvaras. Šī brīža vilcināšanās un neizlēmība var pārāk dārgi maksāt Latvijas sabiedrībai, izteicās ministrs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta paziņoto nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanas centru kapacitāte ir gandrīz izsmelta, tāpēc nelegālo robežpārkāpēju uzņemšanai būs jābūvē teltis

Sākotnēji teltis tikšot būvētas robežsardzes objektu tuvumā, bet pēc valdības lēmuma par pastiprinātu pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu varētu tālāk domāt par citām vietām, kur šīs pagaidu teltis izvietot.

Ņemot vērā nelikumīgo robežšķērsotāju skaita straujo palielināšanos, valdība šodien lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un nosūtīt atpakaļ robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais