Pabriks: Jānodrošina, ka neviens robežpārkāpējs "nesper savu kāju uz Latvijas zemes"

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Nelikumīgajiem robežpārkāpējiem paredzētu telšu būvēšana pie Latvijas - Baltkrievijas robežas var sniegt nepareizus signālus nelegālajiem imigrantiem, netieši norādot uz Latvijas valsts pretimnākšanu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Politiķis uzsvēra, ka atbildīgajām struktūrām jārīkojas konsekventi un pārliecinoši, nodrošinot, ka neviens robežpārkāpējs "nesper savu kāju uz Latvijas zemes".

"Domāju, ka Ministru kabinets šodien pieņems pozitīvu lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Atkārtoju, ka Latvijas armija ir gatava iesaistīties un palīdzēt Valsts robežsardzei kārtības nodibināšanai uz mūsu valsts robežas," sacīja politiķis.

Lai tas notiktu, Iekšlietu ministrijas vadībai ir nekavējoties jādeleģē Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atbilstošas pilnvaras. Šī brīža vilcināšanās un neizlēmība var pārāk dārgi maksāt Latvijas sabiedrībai, izteicās ministrs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts robežsardzes priekšnieka Gunta Pujāta paziņoto nelegālo robežšķērsotāju izmitināšanas centru kapacitāte ir gandrīz izsmelta, tāpēc nelegālo robežpārkāpēju uzņemšanai būs jābūvē teltis

Sākotnēji teltis tikšot būvētas robežsardzes objektu tuvumā, bet pēc valdības lēmuma par pastiprinātu pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu varētu tālāk domāt par citām vietām, kur šīs pagaidu teltis izvietot.

Ņemot vērā nelikumīgo robežšķērsotāju skaita straujo palielināšanos, valdība šodien lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un nosūtīt atpakaļ robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

Latvijā

Prioritāte ir līdz 2030.gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu - tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas valdības ministriem uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane.

Svarīgākais