Politiķi migrantu plūsmā saskata hibrīdkara pazīmes
Latvijas valdībā pārstāvētās partijas strauji augošajā robežpārkāpēju plūsmā no Baltkrievijas uz Latviju saskata hibrīdkara pazīmes no kaimiņvalsts režīma puses.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka cilvēki, kuri no Baltkrievijas cenšas iekļūt Latvijā, nedara to pēc savas pašiniciatīvas, bet šajā situācijā ir redzamas hidrīdkara pazīmes. Politiķis uzskata, ka konkrētā valsts tādējādi cenšas ietekmēt pret sevi vērsto Eiropas Savienības un Latvijas politiku.
Šāda situācija nav pieļaujama, un Latvija sevi aizsargās, uzsvēra Pūce, atzīmējot, ka šajos apstākļos trīs novados pie Baltkrievijas robežas paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) akcentēja, ka "viena vai divas mūsu kaimiņvalstis faktiski ir izvērsušas hibrīdkaru". Viņš pauda, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) atbalstīs robežas apsardzības nodrošināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Bordāns uzsvēra pierobežas novadu nozīmību, norādot uz nepieciešamību domāt par iedzīvotāju skaita palielināšanu tajos, gan arī par šo pilsoņu lojalitātes un pārticības veicināšanu.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šis ir no Baltkrievijas valdības puses radīts hibrīdapdraudējums. Tas sākotnēji galvenokārt bija vērsts pret Lietuvu, bet tagad to sāk just arī Latvija, atzīmēja valdības vadītājs. Kariņš pauda, ka ar šādu spiedienu tiek mēģināts mainīt attieksmi pret Baltkrievijas režīmu, taču šāda pieeja šim režīmam neizdošoties, jo Baltijas valstis stingri turēšoties kopā un sastrādāsies ar Eiropas Savienības un pārējiem partneriem.
Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no pirmajiem darba augļiem, strādājot kopā ar starptautiskajiem partneriem, ir tas, ka Irāka ir pārtraukusi izejošos lidojumus uz Baltkrieviju, tā vietā sūtot tukšas lidmašīnas, lai nogādātu atpakaļ no šīs valsts izbraukušos.
Jau vairākas nedēļas uz robežas ar Baltkrieviju patrulē robežsargi, zemessargi un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti, atzīmēja Kariņš. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) arī paudusi gatavību pagaidu žoga posmu ar Baltkrieviju izbūvei, kamēr notiek virzība uz pastāvīgas infrastruktūras izveidi, izrietēja no premjera paustā.
Arī Nacionālā apvienība iestāsies par stingras politikas īstenošanu šajā jautājumā, pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Koalīcijas pārstāvji norādīja, ka valdības partijām ir vienprātība, kā risināt situāciju ar robežpārkāpēju pieplūdumu no Baltkrievijas.
Kā ziņots, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret "nelegālās migrācijas ieroča" pielietošanu, iekšlietu ministre Golubeva ierosina valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, aģentūru LETA informēja IeM.
Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.
IeM arī norādīja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.
Par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu četrās dienās kopumā aizturētas jau 218 personas, aģentūru LETA noskaidroja Valsts robežsardzē.