Veselības nozarē spriež par streiku
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biedru aptaujā noskaidrojies, ka vairums atbalsta pirmsstreika procedūru sākšanu, tāpēc nākamnedēļ arodbiedrības padome lems par kolektīvā interešu strīda sākšanu un konkrētu prasību izvirzīšanu Veselības ministrijai (VM), atklāja LVSADA valdes priekšsēdētājs Valdis Keris.
Neapmierinātībā ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli LVSADA veica biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām. LVSADA biedri esot sašutuši par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem.
Kera vārdiem, arodbiedrībai nepieņemams ir fakts, ka jaunais mediķu atalgojuma modelis "paredz divos gados paaugstināt atalgojumus tikai vidējam un augstajam personālam, bet neparedz paaugstinājumu tehniskajam personālam un māsu palīgiem".
Tālākie LVSADA lēmumi sekošot pēc ministrijas atbildes. Kā skaidro Keris, LVSADA mērķis nav streika rīkošana, proti, arodbiedrība drīzāk vēlētos "rast vienošanos ar VM par loģisku darba samaksas pieaugumu nozarē", taču, ja VM turpinās ignorēt arodbiedrības nostāju, LVSADA virzīsies streika virzienā.
Vaicāts, vai kādas citas mediķu organizācijas varētu pievienoties LVSADA streika gadījumā, Keris sacīja, ka "streiku var organizēt likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc mums šī atbildība arī jāuzņemas, bet tas gan neliedz pārējām nozares organizācijām atbalstīt mūs". "Tas ir jautājums par to, vai viņi iesaistīties, vai turpinās atbalstīt ministrijas diskriminējošo attieksmi," uzskata arodbiedrības vadītājs.
Negatīvi viņš vērtē faktu, ka Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija nav iebildusi pret to, ka atalgojuma modelī netiekot paredzēts celt atalgojumu tieši mazāk atalgotajam personālam. "Cik man zināms, oficiālu valdes lēmumu nav, bet organizāciju vadība ir paudusi šādu nostāju," piebilda Keris.
Jau ziņots, ka LVSADA jau kopš modeļa izstrādes brīža nav atbalstījusi to, sākotnēji paužot nostāju, ka reformas ir bezmērķīgas un ka arodbiedrība nesaskata nepieciešamību radikāli mainīt pašreizējo atalgojuma modeli.
Iepriekš Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, kas tika rīkota pēc tam, kad LVSADA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 18.decembra NTSP sēdē pauda bažas par vairākiem modelī ietvertajiem aspektiem, tika panākta vienošanās, ka jaunā atalgojuma modeļa informatīvajā ziņojumā tiks pievienots LVSADA viedoklis.
Kā vienu no trūkumiem LVSADA vadītājs izceļ jaunākā medicīnas personāla samaksas proporcijas no vidējās ārsta algas samazinājumu no 40% līdz 29%, kas, pēc Kera paustā, pasliktinās šo strādājošo darba novērtējumu. "Praksē tas nozīmē, ka māsu palīgu algas nākotnē nepieaugs pie atalgojuma pieauguma," norāda Keris.
Jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.
LVSADA nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli.