Tiesībsargs: Ja vakcinācija tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst kļūt par "piespiedu vakcināciju"

© f64.lv, Oksana Džadana

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli Saeimai un valdībai, vēršot uzmanību uz atsevišķiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektā ietvertā regulējuma aspektiem, kas rada bažas par saprātīga interešu līdzsvara sasniegšanu starp indivīda un visas sabiedrības interesēm.

Kā informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultants Edgars Lākutis, tiesībsargs vēstulē norādījis, ka konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību, uzticoties zinātnieku un ekspertu viedoklim, ņemot vērā šī brīža epidemioloģisko situāciju Covid-19 infekcijas izplatības jomā un prognozes par tās attīstību.

Proti, viņaprāt, iedzīvotāju vakcinācija ir vienīgais veids kā efektīvi mazināt Covid-19 infekcijas tālāko izplatību.

Tiesībsargs uzsvēra, ka valstij ir pienākums apkarot epidēmijas - pēc iespējas novērst pārslodzes risku veselības sistēmai, mazināt ekonomiskās lejupslīdes risku, ko radītu nepieciešamība noteikt jaunus ierobežojumus, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus gan valsts, gan privātajās iestādēs, kā arī drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Šāds pienākums izriet gan no Satversmes, gan no Latvijai saistošajām starptautiskajām normām.

Jansona skatījumā likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu pēc tā pieņemšanas būs plaši jāskaidro sabiedrībai, jo īpaši to, kādas tiesības un pienākumi privātpersonām izrietēs no katras konkrētās tiesību normas, lai ikviens varētu prognozēt tās piemērošanu, sekas un atbilstoši pielāgot savu rīcību.

Tiesībsargs neatbalsta likumprojektā paredzēto izņēmumu, ka tiesu sistēmai piederīgās amatpersonas varēs strādāt ne tikai ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, bet arī ar veiktā testa negatīvu rezultātu. Viņš uzskata, ka jebkurš izņēmums šajā regulējumā rada neuzticības risku valsts spējai noteikt taisnīgus noteikumus pandēmijas apstākļos, kura visus skar vienādi.

Tiesībsargs arī aicina skaidrot ieceri atšķirīgai pieejai, kādēļ izglītības jomā Covid-19 sertifikātiem ir jābūt personām, kas nav tieši iesaistītas izglītības pakalpojuma sniegšanā, kamēr likumprojekts neparedz šādu kārtību personām, kas nav tieši iesaistītas veselības aprūpes un sociālās aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā.

Jansona ieskatā jāievieš arī efektīvi sociālās aizsardzības mehānismi to cilvēku tiesību aizsardzībai, kuri izmantos tiesības nevakcinēties. "Arī tajā gadījumā, ja vakcinācija pret Covid-19 tiek noteikta kā obligāta, tā nedrīkst kļūt par "piespiedu vakcināciju" pēc būtības, proti, ikvienam ir jābūt faktiskām iespējām no tās atteikties," atzīmējis tiesībsargs.

Tāpat esot nepieciešams skaidrot tipiskākos gadījumus valsts pārvaldes jomās, kurās varētu tikt nodrošināta pakalpojuma sniegšana klātienē arī tiem cilvēkiem, kuri nebūs vakcinēti.

Savukārt, paredzot stingru tiesisko regulējumu visām privātpersonām, kas sniedz publiski pieejamus pakalpojums, kur ir cieša cilvēku kontaktēšanās, no likumprojekta autoriem būtu nepieciešama analīze, kurās nozarēs līdzšinējie epidemioloģiskās piesardzības pasākumi nav bijuši efektīvi vai tieši otrādi - ir bijuši efektīvi, vēstulē rakstīja tiesībsargs.

Viņš aicināja Saeimu darba tiesiskās attiecības noregulēt maksimāli taisnīgi, līdzsvarojot darba devēja un darba ņēmēja intereses, paturot prātā, ka darba ņēmējs darba tiesiskajās attiecībās ir vājākā attiecību puse.

LETA jau ziņoja, ka Saeima konceptuāli atbalstījusi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Ja vēlāk augustā vai septembrī likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.