68% Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par pieaugošo piesārņojumu Latvijas upēs, un aptuveni puse norāda, ka Latvijā pārāk maz tiek runāts par upju un to krastu tīrību un sakopšanu, liecina "Mangaļi" veiktā aptauja.
Lai arī 58% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd vēl Latvijas upēs ūdens ir gana tīrs, 57% norādījuši uz kādu jau patlaban aktuālu problēmu - nesakoptiem upju krastiem. Par upju krastu tīrību visvairāk ir noraizējušies Vidzemes (63%), Latgales (62%) un Zemgales (61%) reģionu iedzīvotāji, bet retāk - Rīgas (52%). Rīdzinieki arī salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji reģionos piekrīt apgalvojumam, ka ūdens Latvijas upēs ir tīrs.
Aptuveni puse (52%) iedzīvotāju ir novērojuši, ka uz Latvijas upēm ir dažādi aizsprosti, kā arī to, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājies zivju skaits upēs. Bet vēl 68% cilvēku norādījuši, ka upes pēdējo gadu laikā turpina pastiprināti aizaugt.
"Latvijas upēm līdz šim nav pievērsta pietiekami liela uzmanība, kaut gan procentuāli visā pasaulē lielākais zivju sugu skaits, aptuveni 51%, mīt tieši saldūdeņos. Upju dabiskā tecējuma atjaunošana ir svarīga, jo tā mēs palīdzēsim arī tās ekosistēmai, tai skaitā upēs mītošajām un nārstojošajām zivju sugām. Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais un efektīvākais dabiskā upes tecējuma atjaunošanas veids. Pēc aizsprostu nojaukšanas ir iespējams, ka pat pāris mēnešu laikā upes gultne var atgūt savu dabisko veidolu un ievērojami uzlabojas ūdens kvalitāte," norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
"Diemžēl Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati liecina, ka labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens upēs ir pagaidām ir gana tīrs. Tas tikai apliecina aktualitāti un nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par upēm, upju ūdens un krastu tīrības saglabāšanas iespējām," saka SIA "Cido Grupa" mārketinga vadītāja Ilze Auziņa-Grabeca.