Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Latvijā

Valsts kontrole no Līgas Krapānes šķiras ar 2 rājieniem; gaidāmi tiesu darbi

© Infa Nestere/F64

Valsts kontrole, izskatot bijušās Komunikācijas daļas vadītājas Līgas Krapānes iesniegumu par viņai piemēroto disciplārsodu anulēšanu, nemainīja savu nostāju: bijusī darbiniece ir pelnījusi divus rājienus. L. Krapāne ir gatava tiesāties.

“Esmu saņēmusi no sava bijušā darba devēja - Valsts kontroles - tās vadītāja parakstītus dokumentus par to, ka man piemērotie disciplinārsodi netiek atcelti, kā to savos iesniegumos biju lūgusi. Nu ko, priekšā tiesu darbi. Likumā noteiktajā termiņā sniegšu prasību,“ ierakstā Facebook pauž Līga Krapāne.

Ekrānuzņēmums

NRA jau rakstīja, ka Līgai Krapānei nācās aiziet no darba Valsts Kontrolē par to, ka viņa kopā ar citiem Latvijā zināmiem cilvēkiem un ekspertiem (kopumā 150) parakstīja vēstuli Valsts augstākajām amatpersonām ar jautājumiem par vakcināciju pret Covid-19.

Rolands Irklis savukārt ierakstā “Twitter” 1. augustā pauda: “ Ļoti skumji, ka turpinās apmelošana un personiskā PR kampaņa uz nu jau bijušās darba vietas reputācijas rēķina. Līgai nekad nav draudēts ar vienpusēju atlaišanu un visa šī konflikta sakarā tā vēstule tik tiešām ir relatīvs sīkums.”

Ar vēstules saturu iespējams iepazīties šeit.

27. jūlijs bija pēdējā L. Krapānes darba diena Valsts Kontrolē.

Intervijā Neatkarīgajai jūnija vidū R. Irklis vainoja Līgu Krapāni dezinformācijas kampaņas atbalstīšanā. Pēc viņa domām, tāda bijusi šī vēstule.

“Vēstule ir par tēmām, kas bijušas Valsts kontroles revīziju tvērumā vai arī potenciāli varētu tur nonākt, piemēram, par testēšanas un vakcinēšanas procesu. Ņemot vērā to, ka Valsts kontrolei ir pienākums revīzijās darboties objektīvi, tostarp objektīvi skaidrot informāciju par revīziju rezultātiem, tad pretrunīga viedokļa paušana par revidējamajām tēmām ir vērtējama ar zināmu risku. Šajā vēstulē - saskaņā ar portālā lsm.lv pausto, - ir arī maldinoša un nepatiesa informācija. Tas uzliek vēl lielāku risku, un informācijas publiskošana par šīm tēmām var tikt apšaubīta no objektivitātes viedokļa,” Neatkarīgajai pauda R. Irklis.