Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

LTV: Lielākais vēlētāju atbalsts joprojām ir "Saskaņai"

© Ģirts Ozoliņš/F64

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā sarukusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) popularitāte, liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Kā norādīja raidījumā "Panorāma", atbalsts samazinājies arī partijai "Progresīvie", savukārt lielāko kāpumu piedzīvojusi Latvijas Reģionu apvienība.

Aptauja par vēlētāju izvēli Saeimas vēlēšanās, ja tās notiktu rīt, pētījuma centrs SKDS veica no 9.jūlija līdz 25.jūlijam. Rezultāti liecina, ka populārākā partija joprojām ir opozīcijā esošā "Saskaņa". Jūlijā par "Saskaņu" balsot bija gatavi 11,3% aptaujāto.

Otrajā vietā ar 7,7% ir otra lielākā Saeimas opozīcijas partija - ZZS. Gandrīz tāds pats rezultāts arī "Jaunajai vienotībai" (JV), kas nedaudz apsteigusi NA.

Otro mēnesi pēc kārtas nemainīgs ir partiju apvienības "Attīstībai/Par!" rezultāts, kuru atbalstījuši 5,6% respondentu. Tad seko "Jaunā konservatīvā partija" ar 4%, Latvijas Krievu savienība un Latvijas Reģionu apvienība - katra ar 3,5%, kam seko "Likums un kārtība" ar 3,4% un "Progresīvie" ar 3%.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, lielākais atbalsts kritums ir NA , proti, par diviem procentpunktiem, savukārt ZZS atbalsts aptaujā krities par 1,7 procentpunktiem. Vēl kritumu piedzīvojusi partija "Progresīvie", kuriem jūlija aptaujā ir zemākais atbalsts šogad.

Pirmo reizi SKDS aptaujā partiju "Progresīvie" apdzinusi Alda Gobzema vadītā partija "Likums un kārtība". Savukārt lielāko kāpumu piedzīvojusi "Latvijas Reģionu apvienība", kurai atbalsts pieaudzis par 0,8 procentpunktiem. Neliels kāpums vērojams arī JV, kas ļāvis sasniegt partijas augstāko reitingu pēdējā gada laikā.

Visbiežāk gan aptaujātie atbildējuši, ka vēlēšanās nepiedalītos - šādi norādījuši 22,3% respondentu. Savukārt 18,2% atbildēja, ka nezina, par ko balsotu. SKDS aptaujā piedalījās 1801 respondents visos Latvijas reģionos. Puse respondentu aptaujāti dzīvesvietās, savukārt otra puse - internetā.