Viedoklis. Kā izbeigt “termostatu” karus un dzīvot ekonomiskāk?

Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies drīzāk pavirši. Tam pamatā ir vairāki faktori, taču visbiežāk tā ir nezināšana. Pirmkārt, par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darba spējām, bet otrkārt, joprojām pastāv priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti, norāda Altum uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs.

ALTUM klientu pieredze rāda, ka tīrs iekštelpu gaiss var būt ekonomisks, jo nav tikai melns vai balts jeb dārgi vai lēti, ir jāskata izmaksas pret ieguvumu. Rūpīgi iepazīstot jomu, apzinot savas iespējas un ieviešot risinājumus gudri, ieguldījums atpelnīsies dažu gadu laikā. Tāpēc uzņēmēji un telpu īpašnieki, kas plāno vai jau strādā pie ventilācijas sistēmas sakārtošanas, būs ieguvēji gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.

Savukārt, runājot par finanšu ieguvumiem no enerģijas taupīšanas pasākumiem, aprēķinus veikt ir pavisam viegli, turklāt rezultāti ir redzami uzreiz.

Ziemā atliek samazināt temperatūru par diviem grādiem, lai ietaupījums sasniegtu pat 10 %. Citādi gan ir ar ventilācijas sistēmas sakārtošanu, jo pirmajā brīdī var šķist, ka tie ir vieni vienīgi izdevumi, jo jāmaksā par aprīkojumu, arī prognozes enerģijas patēriņam ir ar pieaugošu tendenci. Tomēr kvalitatīvs iekštelpu gaiss ir ekonomiski izdevīgs vairāku iemeslu dēļ, norāda Kudurs.

Kāpēc svarīgi rūpēties par tīru gaisu?

• Latvijā pret tīra gaisa nodrošināšanu publiskās telpās un birojos līdz šim esam izturējušies drīzāk pavirši. Tam pamatā ir vairāki faktori, taču visbiežāk tā ir nezināšana. Pirmkārt, par kvalitatīva gaisa nozīmi cilvēka veselībai un darba spējām, bet otrkārt, joprojām pastāv priekšstats, ka risinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanai ir dārgi un sarežģīti.
• Lai cilvēki saglabātu spēju produktīvi strādāt, telpās ir jābūt kvalitatīvam gaisam, proti, pietiekami labai ventilācijai, tāpēc uzņēmējiem jau šodien ir jādomā par to, lai darbiniekiem nebūtu jāatgriežas vidē ar sliktu gaisa kvalitāti.
• Runājot par finanšu ieguvumiem no enerģijas taupīšanas pasākumiem, aprēķinus veikt ir pavisam viegli, turklāt rezultāti ir redzami uzreiz. Ziemā atliek samazināt temperatūru par diviem grādiem, lai ietaupījums sasniegtu pat 10 %. Citādi gan ir ar ventilācijas sistēmas sakārtošanu, jo pirmajā brīdī var šķist, ka tie ir vieni vienīgi izdevumi, jo jāmaksā par aprīkojumu, arī prognozes enerģijas patēriņam ir ar pieaugošu tendenci. Tomēr kvalitatīvs iekštelpu gaiss ir ekonomiski izdevīgs vairāku iemeslu dēļ.
• Pirmkārt, pirms vairākiem gadiem kādā ASV zinātnieku veiktā pētījumā secināts, ka labi vēdinātās telpās cilvēku kognitīvās spējas palielinās par 61 %. Tas nozīmē, ka svaigs gaiss ļauj cilvēkiem strādāt produktīvāk, savukārt efektīvam darbam ir liela nozīme uzņēmuma finanšu mērķu sasniegšanā.
• Otrkārt, arī pirms pandēmijas ziemās cilvēki slimoja - saaukstēšanās, gripa, citas slimības. No uzņēmēju viedokļa tie ir pamatīgi izdevumi gan par darbnespējas lapām, gan, iespējams, arī par papildu darbinieku algošanu. Tīrs gaiss, ko nodrošina pareiza ventilācija, mazina dažādu vīrusu izplatību.
• Treškārt, tās ir investīcijas nākotnē.
• Bet ar ko tad būtu jāsāk? Vispirms ir jāsaprot esošā situācija, proti, jāievāc dati. Visērtāk to izdarīt, izmantojot lietu internetu jeb dažādus sensorus. Var sākt ar visvienkāršākajiem, kas telpās fiksē, piemēram, CO2 līmeni un mitrumu. Balstoties uz datiem, var pieņemt izdevīgākos lēmumus par mikroklimata uzlabošanas pasākumiem. Iespējams, iesākumam pietiek ar nelielām, bet pakāpeniskām izmaiņām, taču varbūt ir jādomā par ilgtermiņa projektu, kura laikā pakāpeniski var sakārtot gan ventilāciju, gan citas inženiersistēmas.