Patlaban situācija uz Latvijas Austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir salīdzinoši mierīga, tomēr mums visiem ir skaidrs, ka plāni un projekti pilnībā izbūvēt Austrumu robežu ir nekavējoties jārealizē, uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs, šodien pēc tikšanās ar iekšlietu ministru Mariju Golubevu (AP), ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) Kariņš norādīja, ka nākamnedēļ valdība lems par Austrumu robežas izbūves paātrināšanu.
"Šodien ar atbildīgajiem ministriem vienojāmies, ka Iekšlietu ministrija (IeM) jaunnedēļ valdībā virzīs attiecīgos dokumentus, lai paātrinātu Austrumu robežas izbūvi. Saistībā ar situācijas attīstību uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas jau šobrīd notiek pastiprināta uzraudzība uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Mēs to vēl pastiprināsim un papildināsim ar nepieciešamās infrastruktūras izbūvi," pauda Kariņš.
Ministru prezidents atzīmēja, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas rūpīgi seko līdzi notikumiem kaimiņvalstīs, Lietuvā un Baltkrievijā. Pirms trim nedēļām Kariņš ar iekšlietu ministri apmeklēja Austrumu robežu, tostarp Latvijas-Baltkrievijas robežu.
LETA jau rakstīja, ka jau nākamnedēļ IeM iesniegs valdībā priekšlikumus par austrumu robežas stiprināšanu, proti, tās pilnu izbūvi. Kariņš norādīja, ka atbilstoši situācijai ir jārīkojas strauji, papildinot jau esošos drošības pasākumus ar modernu infrastruktūru.
Šodien preses konferencē Golubeva norādīja, ka austrumu robežas izbūvi nebūs iespējams sākt tuvākajās dienās, bet gan dažu nedēļu laikā, ja par to tiks panākta vienošanās. "Mums ir jāizdara viss, lai robeža ar Baltkrieviju būtu droša arī tajā gadījumā, kad robeža nav izbūvēta. Paredzot šo, mums ir plāns pagaidu risinājumam, tai starpā arī pagaidu žoga izbūve, ja tas būs nepieciešams," teica Golubeva, uzsverot, ka pagaidām nav plānots izbūvēt kādas pagaidu nometnes bēgļiem, jo bēgļu uzturēšanās centros ir pietiekami daudz brīvu vietu.
Amatpersonas šodien neminēja, cik liels finansējums būs nepieciešams austrumu robežas infrastruktūras uzlabošanai. Tas būs zināms nākamnedēļ, kad ziņojumu valdībā iesniegs IeM.
Golubeva arī informēja, ka šodien nosūtījusi vēstuli Aizsardzības ministrijai (AM) par papildu karavīru un zemessargu nosūtīšanu uz robežas patruļu pastiprināšanai. LETA jau šodien, atsaucoties uz AM, rakstīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paplašināt kopš 12.jūlija sniegto atbalstu robežsardzei. Armijai uzdots nodrošināt valsts austrumu robežas aizsardzību, izvēršot papildus novērošanas sistēmas, nodrošinot bezpilota lidaparātus, norīkojot papildus personālu, kā arī rīkojot regulāras militārās mācības.
IeM aģentūru LETA informēja, ka Golubevas rīcības plānā Latvijas valsts robežas drošības stiprināšanai iekļauti desmit punkti. Pirmkārt, "triecientempā izbūvēt moderni aprīkotu robežu" ar Baltkrieviju un Krieviju saskaņā ar precizētu esošo projektu, kas paredz kontroles pasākumus, novērošanu, tiltus, patruļtakas un žogu.
Otrkārt, plāns paredz nodrošināties iespējamas krīzes gadījumam ar ātri izvietojamiem pagaidu risinājumiem, proti, paaugstinātas drošības dzeloņstieplēm.
Treškārt, lai īstenotu robežas izbūves un apsardzes risinājumus triecientempos, ir nepieciešams ļoti ātri pieņemt grozījumus likumos. Tas ļaus īstenot nepieciešamos pasākumus, paātrinot birokrātiskās procedūras. To var sasniegt, piemēram, ātri un steidzamības kārtībā pieņemot likumus un noteikumus vai arī izmantojot ārkārtējās situācijas juridisko instrumentu. Ministru kabinetam (MK) un Saeimai ir iespējams pieņemt likumus un lēmumus steidzamības kārtībā.
Ja nelikumīgo robežpārkāpēju skaits augs dramatiski, tad MK var izsludināt ārkārtēju situāciju daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas, un tajās nepieciešamais juridiskais režīms stājas spēkā nekavējoties, bet Saeimas lēmums būs nepieciešams, lai to apstiprinātu.
Treškārt, plāns paredz pastiprinātu patrulēšanu uz robežas, robežpārkāpēju atturēšanu un atgriešanu.
Ceturtkārt, Golubevas plāns paredz rosināt stingrākus sodus par cilvēku kontrabandu pāri robežai. Piektkārt, plāns paredz ciešāku ikdienas sadarbību starp iekšlietu, ārlietu, aizsardzības un drošības sektoru dienestiem.
Sestkārt, plāns paredz krīžu vadības plānošanu un apmācības IeM, Valsts robežsardzē un valdībā. Septītais plāna punktā norādīts, ka ir sagatavots pieprasījums 24 "Frontex" robežuraudzības ekspertiem un 12 "Frontex" patruļmašīnām. Patlaban uz austrumu robežas ir divas patruļmašīnas ar četriem ekspertiem.
Pārējie plāna punkti paredz veicināt sadarbību ar Lietuvu, kā arī, iesaistot Eiropas Savienības institūcijas, realizēt atklātu un tiešu dialogā ar robežpārkāpēju izcelsmes valstīm un Baltkrieviju ar mērķi atturēt tās no "migrācijas ieroča" izmantošanas. Tāpat plāns paredz izmantot stratēģisko komunikāciju, kas vērsta gan uz robežpārkāpējiem, gan tranzītvalstīm, gan kontrabandistiem, gan Latvijas sabiedrību kopumā.
Valdības vadītājs šodien žurnālistiem uzsvēra, ka pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju, jo situācija uz austrumu robežas tiek kontrolēta.
Jau ziņots, ka šogad konstatēti pieci Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu piederīgie - 23 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas, ir ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes resursi zaļās robežas uzraudzībai, tāpat lūgts atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ik dienu robežsargiem atbalstu sniedz 24 zemessargi, kā arī četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti ar diviem transportlīdzekļiem.
Šāds lēmums pieņemts, jo iepriekš bija novērojama pastiprināta nelegālo migrantu plūsma pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu. Eiropas politiķi ir pieļāvuši, ka migrantu plūsma no Baltkrievijas notiek ar šīs valsts vadības atbalstu.
Tāpat LETA pagājušā gada nogalē rakstīja, ka Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai jau kādu laiku apturēta vērienīgā valsts austrumu robežas joslas izbūve. Līdz darbu apturēšanai, kopumā uz Latvijas-Krievijas robežas palika neiekārtoti aptuveni 50 kilometri robežas joslas.
Attiecībā uz Latvijas-Baltkrievijas robežu plaši iekārtošanas darbi nenotiek.
