Par SEPLP priekšsēdētāju ievēlēts Siksnis
Par jaunieceltās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāju šodien ievēlēts Jānis Siksnis.
Viņš aģentūru LETA informēja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums paredz, ka padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz vienu gadu.
Līdz ar padomes locekļu apstiprināšanu amatā un priekšsēdētāja ievēlēšanu SEPLP sākusi darbu pie institūcijas izveides procesa, sākot ar šīs atvasinātās publiskās personas reģistrēšanas procesu Uzņēmumu reģistrā un citiem padomes darbības nodrošināšanas jautājumiem.
Siksnis uzsvēra, ka SEPLP pirmais, steidzamākais uzdevums ir izveidot jauno institūciju, lai tā spētu pilnvērtīgi strādāt un pildīt tai uzticēto uzdevumu - mērķtiecīgi rūpēties par sabiedrisko mediju ilgtermiņa attīstību.
Viņš atklāja, ka šobrīd ir nepieciešams nostiprināt padomes institucionālo kapacitāti, piesaistot kvalificētu personālu un izveidojot biroju. "Esam gandarīti par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pausto gatavību pārejas periodā sniegt visu nepieciešamo palīdzību Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzraudzības funkciju pārņemšanā. SEPLP izveidošana ir vēsturisks notikums, kas stiprinās visas Latvijas mediju vides drošību," norādīja Siksnis.
Likums paredz, ka pēc SEPLP pilnīgas izveidošanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nodod tai lietvedību, kas saistīta ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu.
Saskaņā ar SEPLP un NEPLP vienošanos šis process notiks pakāpeniski un paralēli SEPLP praktiskās izveides procesam, lai nodrošinātu funkciju nepārtrauktību.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas ir spēkā kopš 2021.gada sākuma, SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, atklāja padomes priekšsēdētājs.
"Lai SEPLP spētu veiksmīgi darboties, tai jābūt koleģiālai institūcijai, kuras rīcības vadmotīvs ir sabiedrības intereses. Liels gandarījums, ka jau no pirmās darbības dienas ir jūtams spēcīgs komandas gars, un ir panākta vienošanās, ka padome visus svarīgākos lēmumus pieņems, pēc iespējas ievērojot vienprātības principu," uzsvēra padomes loceklis Jānis Eglītis.
Savukārt šodien parlamenta apstiprinātā SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane norādīja, ka jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis, tajā skaitā galveno redaktoru un ombuda apstiprināšana, stiprinās sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, uzturēs augstus satura kvalitātes standartus un vairos atbildību sabiedrības priekšā.
Likums nosaka, ka SEPLP īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā, konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina tiem sabiedrisko pasūtījumu, sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrisko pasūtījumu izpildei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kā arī veic citus uzdevumus sabiedrisko mediju pārvaldībai.
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima, un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet trešo - Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.
SEPLP padomes pirmajam sastāvam Valsts prezidents izvirzīja Upleju-Jegermani, sadarbības memoranda padome izvirzīja Siksni un Saeima izvirzīja Eglīti.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumi arī paredz, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir izveidota SEPLP pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību, kā arī koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.