Saeimas komisijai nodots likumprojekts par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

Saeima šodien nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja 47 deputāti, pret bija 32 un atturējās astoņi parlamentārieši.

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja noraidīt šo likumprojektu, kas vērtējams kā "vislielākais ļaunums". Politiķe akcentēja, ka cita likumprojekta par loteriju izslēgšana no darba kārtības, nenovērsīs sabiedrības uzmanību no šiem likuma grozījumiem, kas, aizliedzot nevakcinētajiem iegūt iztikas līdzekļus, nozīmēšot šo cilvēku nolemšanu iznīcībai.

Stepaņenko pārmeta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) maldināšanu saistībā ar agrāk pausto, ka vakcinācija būs brīvprātīga.

Arī deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs izteicās kritiski norādot, ka esošā vara vakcinācijas procesā esot nodemonstrējusi mazspēju un nekompetenci. Vara vakcinācijas rīcībspējas eksāmenā ir izgāzusies un tagad ir tik liela iedzīvotāju pretestība vakcinācijai, kāda neesot vērojama daudzās Eiropas valstīs, uzsvēra opozīcijas deputāts.

Zariņš pārmeta koalīcijai autoritāru līdzekļu izmantošana un prognozēja, ka šāda "bezkompromisa demokrātija" novedīšot pie vēl lielākas pretdarbības vakcinācijas jomā, sašķeltības, neuzticības un savstarpējas neiecietības sabiebrībā. Deputāta ieskatā šādu grozījumu virzīšana liecinot par varas mazspēju un nekompetenci.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

LETA vēstīja, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka situācijā, kad darbinieks nav ieguvis sadarbspējīgu sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst veicamajam darbam vai ieņemamam amatam, kas saistīts ar epidemioloģiski droša pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā pašā laikā likumprojekts paredz darba devēja un darba ņēmēja tiesības vienoties par darbinieka bez Covid-19 sertifikāta nodarbināšanu, veicot citus pienākumus.

Gadījumos, ja personai ir objektīvi attaisnojoši iemesli, kāpēc tā nav ieguvusi Covid-19 sertifikātu, darba devējam nav tiesību izbeigt darba vai dienesta attiecības un situācija risināma atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba vai dienesta attiecības.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darba devējam būs aizliegts uzteikt darba līgumu vai izbeigt dienesta attiecības ar Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, - visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, uzliekot pienākumu vakcinēties savu darba vai amata pienākumu veikšanai, valsts uzņemas atbildību par personai vakcinācijas rezultātā radīto kaitējumu veselībai. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti atlīdzības nosacījumi, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai.

Izmaiņas paredz, ka gadījumā, ja personai nav sadarbspējīga sertifikāta, pakalpojumu klātienē tā varēs saņemt tikai tad, ja to nebūs iespējams izdarīt attālināti vai arī attālināta pakalpojuma sniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Vienlaikus netiks izslēgta iespēja atsevišķos gadījumos arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, saņemt pakalpojumu klātienē.

Likuma grozījumi paredz Covid-19 sertifikāta prasību visām amatpersonām. Likumprojektā ar jēdzienu "amatpersona" tiek saprasta jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, un valsts drošības iestāžu amatpersonas.

Tāpat regulējums paredz normu, kas ļauj darba devējiem jau darbinieku atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.

Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības lūgt pakalpojuma saņēmēju apliecināt, ka tā ir persona, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts.

Attiecībā uz tiesu varu likumprojekts paredz, ka uz tiesu varas un tiesu sistēmai piederīgo profesiju amatpersonām nav pamats attiecināt prasību par sertifikātu, bet šīm personām ir paredzama iespēja sniegt pakalpojumus arī tad, ja tiesnesis, notārs vai tiesu izpildītājs ir veicis Covid-19 testu un tas ir negatīvs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš valdības sēdē informēja, personai, kurai darba pienākumu veikšanai vakcinācija ir noteikta kā priekšnoteikums, taču tā medicīnisku apsvērumu dēļ kādu laiku to nevar veikt, valsts šajā laika periodā varētu segt Covid-19 testu izmaksas.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka šajos grozījumos iekļauts punkts, ka personām pēc vakcinācijas nevēlamu seku gadījumā tiktu nodrošināta kompensācija.

Pēc 14.jūlija valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē skaidroja, ka valdība nepieņem lēmumus ar vieglu sirdi, tomēr Covid-19 pandēmijas apstākļos ir jādomā, kā maksimāli pasargāt valsts iedzīvotāju veselību un dzīvības.

Kariņš uzsvēra, ka sabiedrību iespējams pasargāt no Covid-19 ar vakcināciju, tāpēc valdība turpinās izmantot visus līdzekļus, lai zināmās profesijās strādājošajiem vakcinācija pret Covid-19 būtu pienākums.