Uzņēmums, kas iegādājies kādreizējo militāro pilsētiņu Skrunda 1, visticamāk, neatnesīs apkārtējo miestu iedzīvotājiem cerētās darba vietas vai citus labumus.
Kopš pirkuma izdarīšanas SIA Iniciatīva Europa valdes loceklis Vadims Hlebņikovs pašvaldībā vairs nav rādījies. Arī kontaktu ar viņu nekādu neesot, jo, kā stāsta Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, viņš vienmēr zvanījis no tālruņa, kura numurs neuzrādās.
Neatkarīgajai tomēr izdevās sazināties ar V. Hļebņikovu Krievijā, taču viņš no jebkādiem komentāriem par uzņēmuma turpmākajiem plāniem laipni atteicās.
Pirms pāris dienām domes priekšsēdētāja nobraukusi garām pamestās pilsētiņas apsardzes postenim – vīri teikuši, ka nekas tā arī nav mainījies. "Bēdīgi, bet fakts. Arī solījums par preses konferences sasaukšanu septembra beigās nav turēts," secina priekšsēdētāja. Pēc viņas domām, vai nu Iniciatīva Europa ir pārpircēji, vai arī kaut ko slēpj un tāpēc nevēlas atklāt savus mērķus.
Maz gan ticams, ka tiem varētu būt kāda saistība ar ļaužu valodās figurējošajiem nostāstiem. Piemēram, viena no leģendām par Skrundu 1 vēsta, ka pilsētiņu ar ārpasauli savieno divi pazemes tuneļi. Viens – uz Irbenes radioteleskopu, kas savulaik bija PSRS spiegošanas mašīna un atrodas 127 kilometru attālumā. Ceļš esot tik plats, lai pa to varētu braukt ar bobiku. Otrs tunelis vedot uz Liepāju – Karostu, kur bāzējušās padomju zemūdenes, un pa to esot braucis metro. Taču pasakainās pārvietošanās iespējas nav šīs pasakas galvenais elements. Tur – kaut kur apakšā aiz platīna durvīm glabājoties zelta kontakti, kas bijuši paredzēti specifiskai militārai radiotehnikai. Šī vēsts pavīdējusi arī Krievijas medijos.
Ints Folkmanis, cilvēks, kurš Skrundu 1 pārzina, iespējams, vislabāk Latvijā, jo pats bijis klāt pie radiolokatora Dņepra izslēgšanas un līdz tam sistemātiski noklausījies kosmosā raidītos grandiozās aparatūras sirdspukstus, par šo stāstu vien smejas. Neprātīgi gari tuneļi cauri purvainai, kūdrainai augsnei, radiopiederumi aiz cēlmetāla durvīm – tas viss ir blēņas, kas jaunā īpašnieka nodomus nekādi nepalīdz atminēt.
Valstij piederoši 45 hektāri zemes ar 10 daudzdzīvokļu mājām, viesnīcu, klubu, hospitāli, patvertnēm un daudzām citām – kopumā 70 dažādām būvēm sliktā, taču ne bezcerīgā stāvoklī – jūnijā tika izsolīti par 170 000 latu. Visa summa jāsamaksā desmit gadu laikā. Par kavējumiem tiek aprēķināti soda procenti. Kamēr pēdējais santīms neieripos valsts kasē, tikmēr jaunais īpašnieks nedrīkst pārdot pilsētiņu tālāk.
Iniciatīva Europa darījumā iesaistījās tikai otrās izsoles laikā, un, kā iepriekš vēstīja laikraksts Biznes&Baltija, izskatās, ka aiz šā uzņēmuma stāv tie paši cilvēki no Samaras, kas saņēma pilsētiņas pirkuma tiesības jau pirmajā izsolē un saucās SIA Aļeksejevskoje-Serviss. Taču tad cena pārsniedza pusotru miljonu latu. Acīmredzot tādēļ pretendenti nolēma izstāties un gaidīt nākamo izsoli, lai startētu jau ar citu nosaukumu.