Valsts kontrole (VK) pievērsīs uzmanību administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai, pavēstīja VK pārstāvji.
Viņi skaidroja, ka valdības un Saeimas iecere, veidojot jaunos novadus, bija radīt spēcīgākas pašvaldības, kuras kvalitatīvāk spētu īstenot savas funkcijas un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tomēr ir jāapzinās, ka vēl daudz darāmā, lai Latvijas iedzīvotāji šīs pozitīvās pārmaiņas sajustu. Tāpēc VK liks lietā savas uzkrātās zināšanas par labo praksi un trūkumiem pašvaldību darbā, lai reformas ieviešanu atbalstītu un lai tā nepaliktu tikai kā novada nosaukuma maiņa dzīvesvietas adresē.
Galvenais atbalsta instruments sekmīgākai pašvaldību reformas īstenošanai ir VK revīzijas. Jau 2020.gadā VK veica revīziju, kuras ietvaros vērtēja pašvaldību informācijas tehnoloģiju sistēmas un izaicinājumus, ar kādiem nāksies saskarties, tās integrējot.
Patlaban norit revīzija par pašvaldību personāla politiku, noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai. Vēl šogad VK sāks revīziju, kurā tiks vērtēta reformas ietvaros īstenotā pašvaldību institūciju reorganizācijas procesa un izmaksu atbilstība tiesību aktiem, labas pārvaldības principiem un lietderība.
Papildu atbalsta materiāls jaunajām pašvaldībām ir Pašvaldību rokasgrāmata, kurā VK revidenti apkopojuši praksi par piecām būtiskākajām jomām, ar kurām saskarsies visas jaunās pašvaldības, īstenojot procesus, kuri izriet no pašvaldību reformas. Tās ir attīstības plānošana un budžeta sagatavošana, institucionālā struktūra, iekšējās kontroles sistēmas, maksas pakalpojumi un kapitālsabiedrību pārvaldība.
Rokasgrāmatā identificēti galvenie šo jomu problēmjautājumi, ar kuriem VK saskārusies, veicot revīzijas pašvaldībās, ieteikumi situācijas uzlabošanai un pieejamie atbalsta resursi. Vēl šogad VK plāno papildināt rokasgrāmatu ar sadaļu par sociālo jomu.
"Katra VK veiktā revīzija nav tikai revīzija noteiktās izlases pašvaldībās. Rūpējamies, lai revīzijās konstatētie trūkumi un labie piemēri kļūst par darba materiālu arī to pašvaldību amatpersonām, kuras neiekļuva revīzijas izlasē. Tādējādi pēc revīzijām vadām seminārus pašvaldību mācību centrā, atbilstoši revīzijas pieejai sagatavojam pašvērtējuma anketas, ar kuru palīdzību citas pašvaldības var uzlabot savu darbību jau bez VK tiešas iesaistes," pavēstīja VK pārstāvji.
Nupat veiktā pašvaldību reforma, tās sekmīga ieviešana tuvākajos mēnešos un iecerēto mērķu sasniegšana nākotnē nav tikai pašvaldību, bet visas valsts liels izaicinājums, uzsvēra VK pārstāvji. No tās izdošanās lielā mērā atkarīgas reģionu attīstības sekmes un ātrums. Tāpēc VK redzeslokā ir arī plašāka revīzija par reformas ieviešanas gaitu, pašvaldību darbībām reformas īstenošanā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu resoru lomu reformas sekmīgas ieviešanas veicināšanā.
Tāpat kā iepriekš VK aicina iedzīvotājus pašvaldībās rakstīt VK, ja, iedzīvotāju ieskatā, reformas ietekmē pašvaldības pakalpojumu pieejamība vai kvalitāte ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies. VK gaidīs arī pozitīvus vērojumus par reformas iespaidu uz iedzīvotāju ikdienu.