Apvienība: Seniori ir sava īrētā vai īpašumā esošā mājokļa ķīlnieki

Daudzi no senioriem, kuri nekustamos īpašumus atguva denacionalizācijas procesa laikā vai arī privatizēja tos par sertifikātiem, šodien spiesti iztikt ar ierobežotiem līdzekļiem, kas viņiem rada būtiskas problēmas sava īpašuma uzturēšanā un liek to izīrēt, aģentūru LETA informēja Latvijas Senioru kopienu apvienībā (LSKA).

LSKA apzinājusi, ka Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, senioru īpašumā atrodas daudz dzīvojamo telpu gan kā atsevišķi dzīvokļu īpašumi, gan namīpašumi un to domājamās daļas.

No šā gada maija Latvijā stājies spēkā jauns Dzīvojamo telpu īres likums, kurš ietekmē gan izīrētājus, gan īrniekus. Lai palīdzētu senioriem labāk orientēties šī likuma prasībās, apvienība izstrādājusi konspektīvu skaidrojumu par dažām būtiskām niansēm īres tiesisko attiecību regulējuma izmaiņās, kas var novērst dažādus pārpratumus un strīdus.

Kā norāda projekta "Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai" īstenošanā iesaistītā juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone, līdz šim normāls īres tirgus Latvijā tā arī nav izveidojies. Pēc juristes teiktā viens no iemesliem bijis korektu, ar likuma regulējumu noteiktu attiecību trūkums starp īpašniekiem un īrniekiem, otrs - sociālo dzīvokļu trūkums mazturīgajiem.

"Valsts nav spējusi konceptuāli risināt jautājumu attiecībā uz senioriem kā nekustamā īpašuma īpašniekiem un kopīpašniekiem, sniedzot atbalstu īpašuma uzturēšanā, sargājot no krāpniecības, piedāvājot apmaksātus juristu pakalpojumus, aicinot un skaidrojot nekustamā īpašuma konsolidācijas jautājumus, kas rezultātā skar arī seniorus - īrniekus," saka Girgensone.

Juriste atzīst, ka senioriem, dzīvojamo telpu īpašniekiem, to izīrēšana nereti ir viens no papildu ienākumu avotiem, savukārt senioram - īrniekam būtiski ir iegūt īres tiesības uz vides pieejamības ziņā un finansiālā ziņā atbilstošu dzīvokli, kas būtu pašvaldības darbības joma.

LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece, projekta vadītāja Lilita Kalnāja uzsver, ka tā kā jaunajā dzīvojamo telpu īres regulējumā iekļauti kā izīrētāju, tā arī īrnieku aizsardzības mehānismi, ir ļoti būtiski tos izskaidrot senioriem, jo jaunā īres likumu normu pārzināšana abām pusēm nākotnē ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem.

"Diemžēl pašlaik daudzi seniori ir sava īrētā vai īpašumā esošā mājokļa ķīlnieki," norāda Kalnāja. Īrniekiem nereti rodoties problēmas ar īres maksu, jo, ja tā nav korekti atrunāta līgumā, īpašnieks pēc saviem ieskatiem var šo summu paaugstināt, savukārt izīrētājam var rasties problēmas ar negodprātīgiem īrniekiem, kuri ilgstoši nemaksā īres maksu vai kā citādi pārkāpj līguma noteikumus.

LSKA uzsver, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam - rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas apakšīres līgums. Vairs nevar noslēgt arī beztermiņa īres līgumu, tos īrnieks ar izīrētāju var noslēgt tikai uz terminētu (noteiktu) laiku.

Tas nozīmē, ka īres līguma termiņam beidzoties, īrnieka pienākums ir dzīvojamo telpu atbrīvot, izņemot gadījumus, kad īrnieka un izīrētāja starpā tiek noslēgts jauns īres līgums vai arī pagarināts iepriekšējais. Likums arī paredz, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā, tiesa, tā gan nav obligāta prasība.

Tomēr apvienība arī aicina ņemt vērā, ka, ja īpašumam īres līguma laikā mainās īpašnieki, tad nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam īres līgums ir saistošs vien tad, ja tas ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Girgensone vērš uzmanību arī uz likuma 13.pantu, kurš nosaka, ka īrniekam ir tiesības netraucēti lietot dzīvojamo telpu, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus. "Šī ir ļoti būtiska un lakoniska forma, jo formulējums "netraucēti lietot" aptver ļoti plašu izpratni. Lai vēlāk nerastos pārpratumi, strīdi un tiesvedības, īres līgumā nepieciešams sīki aprakstīt noteikumus, kuri īrniekam ir saistoši," saka juriste.

LSKA izstrādātajā konspektīvajā skaidrojumā detalizēti izskaidrotas jaunā īres tiesisko attiecību regulējuma prasības un nianses. Pilnībā ar to iespējams iepazīties LSKA mājaslapā.

Projekts "Latvijas seniors - aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai" tiek īstenots no šī gada 1.janvāra līdz 20.novembrim.