Valdība šodien slēgtajā sēdē nolēma pārtraukt iepriekš noslēgto līgumu par starptautiskās lidostas "Rīga" attīstību.
LViņš uzsvēra, ka situācija pasaules un Latvijas aviācijas biznesā ir mainījusies un iepriekš izvirzītās prognozes par termināli, kurš varētu apkalpot 30 miljonus pasažieru tuvāko 10 gadu laikā, izskatās neīstenojamas.
Tāpēc valdība nolēmusi izbeigt iepriekš noslēgto līgumu un uzdot lidostai "Rīga" sadarbībā ar Satiksmes ministriju turpināt darbu pie lidostas infrastruktūras attīstības īstermiņa un ilgtermiņa risinājumu izstrādes, ņemot vērā pasažieru plūsmas pieauguma prognozes, lai nodrošinātu nepieciešamo pasažieru apkalpošanas kapacitāti. Risinājumu izstrādē uzdots iesaistīt aviosabiedrības, kuras nodrošina tranzīta pasažieru apkalpošanu lidostā, ņemot vērā tranzīta pasažieru piesaistes būtisko nozīmi.
Kā uzsvēra Gerhards, visa atbildība par līguma laušanu šobrīd ir lidostai "Rīga", lai gan tā jau iepriekš ir izvērtēta ar vairākiem juristiem.
Tāpat Satiksmes ministrijai tiks uzdots informēt Ministru kabinetu par lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstības īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem līdz 2009.gada 31.decembrim.
"Šodien valdībā izskatītais informatīvais ziņojums un priekšlikums par lidostas "Rīga" attīstību ir solis, lai turpinātu attīstības projektu īstenošanu, kas ļaus apkalpot pieaugošo, īpaši tranzīta, pasažieru skaitu starptautiskajā lidostā "Rīga"," aģentūrai LETA sacīja lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.
Viņš uzsvēra, ka lidostas mērķis tuvāko gadu laikā ir īstenot ekonomiski pamatotu attīstības projektu, lai spētu apkalpot pieaugošo pasažieru plūsmu un radīt visus priekšnoteikumus, lai lidot gribētāji saņemtu ērtus pakalpojumus lidostā un samērīgu cenu lidojumiem.
Tirgus situācija globālajā aviācijas tirgū ir strauji mainījusies. Laikā, kad tika izsludināts starptautisks konkurss privātā partnera piesaistei jaunas lidostas būvniecībai, krīze aviācijas industrijā vēl nebija sākusies. Šobrīd situācija ir radikāli mainījusies, lielākā daļa pasaules un Eiropas lidostu, kā arī lidsabiedrību piedzīvo pasažieru skaita samazināšanos.
Lai arī lidosta "Rīga" ir viens no retajiem izņēmumiem Eiropas lidostu saimē, kas joprojām strādā ar pieaugošu pasažieru skaitu, tomēr ir mainījusies pasažieru struktūra, arvien lielāku īpatsvaru mūsu lidostā veidojot tranzīta pasažieriem. Izmaiņas pasažieru struktūrā ir būtisks faktors, kas nosaka privātā partnera iespējas atpelnīt ieguldītās investīcijas, skaidro Peters.
"Šie objektīvie tirgus apstākļi ir pamats, lai šobrīd pieņemtu visiem partneriem korektāko lēmumu - pārtraukt konkursu un ar lidsabiedrībām strādāt pie jauna modeļa termināļa būvniecībai. Šādi sadarbības modeļi ir īstenoti Hītrovas un Minhenes lidostu paplašināšanās projektos," piebilda lidostas vadītājs.
Viņš uzskata, ka "TAV Airport" un SIA "Skonto būve" konsorcija piedāvātais lidostas attīstības projekts ir lielisks, un cer, ka konsorcijs ar savu pieredzi un kompetenci turpinās sadarboties arī pie jauna infrastruktūras attīstības projekta.
Izaugsmes rādītāji liecina, ka Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) 2008.gadā veiktais pētījums par starptautiskās lidostas "Rīga" izaugsmes iespējām ir reāls. To apliecina IATA prognoze, kas veikta pagājušajā gadā, un šī gada rādītāji, kas sakrīt. Tādēļ nav pamata atteikties no ambiciozā ilgtermiņa vairāku gadu desmitu īstenojamā nākotnes mērķa - vīzijas - 30 miljonu pasažieru starptautiskajā lidostā "Rīga".
Lai novērstu iespējamos finanšu riskus ar konkursa pārtraukšanu, lidosta "Rīga" piesaistīja kompetentus juridiskos konsultantus, lai izvērtētu tiesiskās sekas, tostarp no ārvalstu investīciju aizsardzības viedokļa. Zvērinātu advokāta biroja "Sorainen" slēdziens paredz, ka šādas ietekmes nebūs.
LETA jau ziņoja, ka septembra sākumā pēc tikšanās ar lidostas "Rīga" vadību satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) tika atzinis, ka konkursu par lidostas "Rīga" attīstību plānots pārtraukt.
Lidosta ir veikusi izvērtējumu un iepriekš plānotais konkurss par lidostas "Rīga" attīstību, kas paredzēja jauna termināļa būvniecību, kas spētu apkalpot 30 miljonus pasažieru gadā, ņemot vērā ekonomiskos procesus pasaulē un Latvijā, ir atzīts par pārāk vērienīgu, skaidroja Gerhards. "Prognoze par 30 miljonu pasažieru apkalpošanu ir pārāk optimistiska," sacīja satiksmes ministrs.
Konkurss tikšot pārtraukts, jo esot zudis konkursa priekšmets.