Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri attālinātā videokonferencē atzinuši, ka migrācijas krīze pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas patiesībā vērtējama kā autoritārā Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīma hibrīdoperācija, kas vērsta pret Baltijas valstīm, NATO un Eiropas Savienību (ES), un vienojušies koordinēt savas darbības un reakciju gan trīspusējā, gan starptautiskā mērogā.
Apspriežot drošības situācijas pasliktināšanos reģionā un krasi pieaugošo nelegālo migrantu plūsmu pāri ES ārējai robežai, ministri apliecinājuši savstarpēju solidaritāti un vienotību.
"Notikumi pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas nav vienkārši migrācijas krīze, tās ir hibrīdkara darbības, kas vērstas pret Eiropas Savienības, NATO un īpaši Baltijas valstu stabilitāti. Šāds hibrīduzbrukums pieprasa vienotu un koordinētu Baltijas valstu reakciju," uzsvēris Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
"Tā ir ļoti nopietna un dziļa drošības krīze, kas vērsta tieši pret Baltijas valstīm un NATO ziemeļaustrumu flangu. Esam cieši apņēmušies arī turpmāk sniegt atbalstu Lietuvai un censties panākt starptautisku atbalstu un palīdzību šīs drošības krīzes risināšanā," trešdien notikušajā videokonferencē izteicies Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebalsojis Lietuvas un Igaunijas kolēģu izteiktajām idejām un kopīgajai nostājai.
Anušausks pateicies Igaunijai un Latvijai par atbalstu Lietuvas robežas nostiprināšanā un saņemto humāno palīdzību. Igaunija Lietuvai palīdzējusi ar dzeloņdrātīm, kas tai nepieciešamas, lai nostiprinātu robežu ar Baltkrieviju un ierobežotu nelegālo migrantu pieplūdumu, un plāno nosūtīt tai arī bezpilota lidaparātus un nakts redzamības ierīces. Gan Latvija, gan Igaunija Lietuvai nosūtījušas arī humāno palīdzību - teltis, gultas, ģeneratorus un citas bēgļu izmitināšanai nepieciešamas lietas.
Ministri arī vienojušies regulāri rīkot Baltijas valstu aizsardzības ministriju ekspertu videokonferences, lai turpinātu apspriest kopīgo reakciju uz hibrīdoperāciju, kā arī Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās militārās mācības "Zapad-21".
Kā ceturtdien Igaunijas valdības preses konferencē izteicās Lānets, Baltkrievijas režīma mērķis ir nevis pārplūdināt Lietuvas robežu ar imigrantiem, bet radīt nestabilitāti Lietuvas valstī, un šī krīze jau ietekmē gan Baltijas valstis, gan reģionu kopumā.
Līdzīgu viedokli izteica arī premjerministre Kaja Kallasa. "Mums jāseko tam, kas notiek Lietuvā, - tas pats var notikt arī pie mums," viņa norādīja.
Pēc Lāneta teiktā, nelegālo imigrantu vidū Lietuvā ir cilvēki, kuru uzvedība liek domāt, ka viņi vāc informāciju Baltkrievijas režīma vajadzībām.
Viņš arī pastāstījis, ka trīspusējās ministru apspriedes laikā izteikts ierosinājums sarīkot šim tematam veltītu premjerministru tikšanos.
Kā uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs, situācijas risināšanai būtu jāvēršas pie sabiedrotajām Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, arī pie ASV.
Jau ziņots, ka nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo robežas šķērsotāju kopskaits sasniedzis 3145 - 39 reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā, un lielākā daļa no viņiem ieradušies no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai.
Migrācijas krīzes dēļ Lietuvā ir izsludināta ārkārtējā situācija.
