Lietuvā ierosina saistībā ar migrantu krīzi ieviest ekstremālo stāvokli pierobežas pašvaldībās

Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi valdībai saistībā ar migrantu krīzi izvērtēt iespēju pierobežas pašvaldībās izsludināt ekstremālo stāvokli, otrdien paziņojusi ministre Agne Bilotaite, norādot, ka valdība pašlaik vērtē šo ierosinājumu.

"Jāizvērtē daudzi faktori, jo tas nozīmē aktīvu armijas iesaisti, tādēļ Iekšlietu ministrija šādu lēmumu nevar pieņemt viena," preses konferencē norādījusi ministre.

Viņa atgādinājusi, ka nelegālā migrācija pāri Baltkrievijas robežai strauji pieaug un šā gada laikā Lietuvā ieradušos nelegālo migrantu skaits drīz pārsniegs trīs tūkstošus.

Jau ziņots, ka jūlija sākumā, reaģējot uz krasu nelegālo migrantu plūsmas pieaugumu pāri Baltkrievijas robežai, Lietuvas valdība nolēma izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju.

Kā tobrīd skaidroja Bilotaite, šis lēmums pieņemts ne tādēļ, ka būtu pieaudzis draudu līmenis, bet gan tāpēc, lai varētu vieglāk pieņemt lēmumus attiecībā uz loģistiku, finansējumu un citiem jautājumiem.

Savukārt ekstremālais stāvoklis Lietuvā var tikt noteikts, ja valstī izveidojusies krīze vai ārkārtēja situācija, kas apdraud konstitūcijā noteikto kārtību un sabiedrības mieru un šos apdraudējumus nav iespējams novērst, nelietojot konstitūcijā un likumos paredzētos īpašos instrumentus. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kas ļauj uz laiku ierobežot fizisko personu tiesības un brīvības, tai skaitē ieviest komandanta stundu.

Iekšlietu ministre arī lūgusi tiesībsargājošās iestādes un izlūkdienestus sākt izmeklēšanu par pirmdienas vakarā notikušo pretošanos policijai Šalčininku rajonā, kur bija sarīkots protests pret plāniem ierīkot telšu pilsētiņu Rūdninku poligona teritorijā, lai tur izmitinātu pusotra tūkstoša nelegālo migrantu.

Tur notikušo Bilotaite vērtējusi kā ļaunprātīgu provokāciju un klaju pretvalstisku darbību, norādot, ka šis poligons ir norobežots, apsargāts un ar novērošanas kamerām aprīkots militarizēts objekts, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām un tiek izmantots Sabiedrības drošības dienesta mācībām.

Pēc viņas teiktā, visu minēto apstākļu dēļ nav skaidrs, ko tad īsti aizstāvēja protestētāji, bloķējot ceļus uz poligona teritoriju.

Ministre pastāstījusi, ka pašlaik lielākā daļa nelegālo migrantu izmitināti robežsardzes iecirkņu teritorijā, un tas jūtami apgrūtina robežsargu darbu.

Par plāniem veidot poligonā telšu pilsētiņu vienas migrantu daļas izmitināšanai Bilotaite paziņoja pirmdien ap dienas vidu, bet vakarpusē protestētāji nobloķēja ceļu uz poligonu, un policistiem nācās viņu izklīdināšanai lietot spēku.

Iekšlietu ministres vērtējumā šie notikumi nav vērtējami kā mierīga protesta akcija, ņemot vērā, ka protestu dalībnieki iebrukuši poligona teritorijā, uzbrukuši policistiem un aizdedzinājuši riepas.

"Skaidrs ka tā ir noziedzīga darbība. Šādā militarizētā objektā, kam noteikts īpašs statuss, tādas darbības nav pieļaujamas. Tādēļ vērsos gan Policijas departamentā, gan Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pirmstiesas izmeklēšanu, lai izvērtētu šo situāciju un noteiktu pienācīgu atbildību," viņa pastāstījusi.

Bilotaite vērsusies arī Valsts drošības departamentā, jo uzskata, ka minētie notikumi bija "iepriekš izplānota un labi organizēta akcija pret valsti".

Iekšlietu ministre arī atzīmējusi, ka liela daļa protestētāju bijuši nevis vietējie iedzīvotāji, bet atbraucēji no citām Lietuvas malām.

Viņa pateikusies policistiem par profesionāli veiktu darbu un izteikusi pārliecību, ka tiesībsargājošās iestādes sniegs detalizētu informāciju par provokāciju rīkotājiem un viņu piederību pie noteiktām organizācijām un viņiem būs jāatbild par nodarīto likuma priekšā.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais