Pirmajā pusgadā Latvijā atbalstu saņēmuši 105 bēgļi un patvēruma meklētāji

© Kaspars Krafts/F64

Gada pirmajos sešos mēnešos sociālo darbinieku un sociālo mentoru palīdzību Latvijā ir saņēmuši 105 patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kuriem sniegts atbalsts sadzīvisku problēmu risināšanā un integrācijā jaunā vidē, aģentūru LETA informēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un Latvijas Sarkanais krusts (LSK).

Kopumā patvēruma meklētāji nākuši no 23 valstīm, visvairāk - no Baltkrievijas, Krievijas, Kolumbijas, Azerbaidžānas, kā arī no tādām valstīm kā Bangladeša, Turcija, Maroka un citām. Kā norādīja SIF un LSK, salīdzinoši ar iepriekšējo periodu šajā gadā visvairāk klientu ir nākuši no Baltkrievijas, bet samazinājies to skaits no Azerbaidžānas un vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm.

SIF un LSK uzsvēra, ka klientu skaita palielināšanās no Baltkrievijas ir skaidrojama ar tur valdošo nestabilo politisko situāciju. SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce norādīja, ka Baltkrievijas pilsoņiem salīdzinājumā ar citu valstu pilsoņiem bija vieglāk atrast mitekli, vieglāk iekārtoties darbā, jo Rīgā ir liela un spēcīga baltkrievu kopiena, kas šajā periodā deva jūtamu atbalstu saviem tautiešiem. Turklāt visi Baltkrievijas pilsoņi, kas lūdza starptautisko aizsardzību, ieguva alternatīvo vai bēgļa statusu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izdevusi 38 negatīvus lēmumus par patvēruma meklētāju statusu, pārsvarā cilvēkiem no Krievijas, Azerbaidžānas, Bangladešas, Kolumbijas. Pūce skaidroja, ka vairumā gadījumos šie cilvēki ierodas no valstīm, kurās notiek konflikti vai karadarbība. Daudzi no viņiem ir bijuši liecinieki vardarbībai vai cietuši no vardarbības un spīdzināšanas, ir zaudējuši tuviniekus un sociālā atbalsta tīklu, pieredzējuši psiholoģiski sarežģītu un traumatisku migrācijas procesu.

SIF sekretariāta direktore atzīmēja, ka tad, kad statuss ir saņemts, šīs personas bieži saskaras ar sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, sociālo atstumtību. Viņa aicināja ņemt vērā, ka šī nav viendabīga cilvēku grupa, tajā pastāv liela kultūru un iepriekšējās pieredzes daudzveidība, dažādi izglītības līmeņi, tostarp augstākā izglītība, bet nereti arī analfabētisms, darba pieredzes un angļu vai krievu valodas zināšanu trūkums, kas sarežģī sociāli ekonomisko iekļaušanos.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu tiek nodrošināts SIF fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Dažādības veicināšana" ietvaros. Finansējums 85% apmērā piešķirts no ESF un 15% finansē Latvijas valsts.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais