Iedzīvotāji vāc parakstus par taisnīgu mikroliegumu radīto zaudējumu kompensāciju

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu par taisnīgu mikroliegumu radīto zaudējumu kompensāciju.

Kā iniciatīvas autors norādīts Aivars Jakobsons, kurš vēlas panākt, lai meža īpašniekiem tiek pilnvērtīgi kompensēti zaudējumi, ko rada mikroliegumu izveide viņu īpašumos.

Viņaprāt, likumdošanā ir jānosaka, ka, veidojot mikroliegumus un līdz ar to ierobežojot saimniecisko darbību mežā, tiek noteikta taisnīga atlīdzība par šiem ierobežojumiem un ka tā atbilst kokmateriālu tirgus cenai.

Jakobsons uzskata, ka šobrīd noteiktā "Natura 2000" kompensāciju sistēma ir nepietiekama. Kā piemēru iniciatīvas autors minēja viņam piederošu mežu, kuram uzlikts mikrolieguma statuss sakarā ar to, ka tur ir augs, kam šī ir vienīgā atradne Latvijā, un ar šo gadu, pēc meža apsaimniekošanas projekta datiem, iespējams nocirst ap 1000 kubikmetru koksnes.

"Naudas izteiksmē tas būtu vairāki desmiti tūkstoši eiro. Tajā pat laikā man kā kompensāciju par šo meža nogabalu gadā maksā dažus simtus eiro. To summu, ko es saņemtu, mežu nocērtot šodien, es kompensācijās saņemšu pēc 40-50 gadiem," pauda parakstu vākšanas iniciators, piebilstot, ka sava vecuma dēļ viņš to nepiedzīvos.

Jakobsons minējis, ka pēdējo gadu laikā pēc veiktās dabas vērtību revīzijas visā valsts teritorijā dabas liegumi tiek veidoti masveidā. "Līdz ar to vairojas cilvēku skaits, kam reāli atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu jeb naudu. Šīs iniciatīvas atbalsts parādīs šo cilvēku patieso skaitu," atzīmēja Jakobsons, uzsverot, ka galvenais sabiedrības ieguvums no šāda grozījuma būs apstiprinājums, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā tiek cienītas pilsoņu tiesības uz ienākumu gūšanu no sava privātīpašuma.

Iegūstot 10 000 cilvēku atbalstu, iniciatīvu iesniegs izvērtēšanai parlamentā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.