KP: Vēl tiek diskutēts par piemērotāko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā

© Kaspars Krafts/F64

Vēl tiek diskutēts par piemērotāko atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgā, aģentūrai LETA atzina Konkurences padomē (KP).

Pašlaik KP ar Rīgas pilsētas pašvaldību ir noslēgusi izlīgumu strīdā, kas radās no pašvaldības ieceres izveidot pilsētā atkritumu apsaimniekošanas monopolu uz 20 gadiem. Izlīgums ietver pašvaldībai pienākumu nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu godīgas konkurences apstākļos, neradot monopolu tirgū, kā arī veikt padziļinātu novērtējumu, lai nodrošinātu nākotnē konkurenci veicinošu pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu Rīgā. Tādējādi diskusijas par Rīgai piemērotāko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu vēl nav galā, piebilda konkurences uzraugā.

KP ieskatā brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences saglabāšanai un attīstībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē lielākajās pilsētās likumā ir jāparedz brīvā tirgus principa piemērošana tā vietā, lai pašvaldība pati izvēlētos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus.

Pašlaik spēkā esošais regulējums atbalsta, ka arī lielākajās pilsētās, kur var pastāvēt efektīva konkurence, pašvaldības nereti izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegt saviem spēkiem, pilnībā izslēdzot konkurenci, vai piemēro tādu publiskās privātās partnerības vai iepirkuma modeli, kas ilgstoši piešķir pakalpojumu sniegšanas tiesības konkrētā teritorijā tikai vienam pakalpojumu sniedzējam, nodrošinot tam monopolstāvokli," skaidroja KP.

Iestādes pārstāvju ieskatā brīvā tirgus modeļa ieviešana atkritumu apsaimniekošanas nozarē apdzīvotajās vietās ar lielu iedzīvotāju skaitu un blīvumu veicinās konkurenci un pakalpojumu sniegšanas attīstību un efektivitāti patērētāju un citu atkritumu radītāju interesēs.

Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA "Getliņi eko" strīdā par nodarīto konkurences kropļojumu - iecerēto atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizāciju uz 20 gadiem jeb tā dēvētajā "Tīrīgas" lietā.

Izlīgums paredz, ka iesaistītās puses turpmāk ļaunprātīgi neizmantos dominējošo stāvokli un pašvaldība iepazīstinās KP ar turpmākajiem atkritumu apsaimniekošanas organizācijas plāniem Rīgā, kā arī Rīgas pašvaldība valsts budžetā samaksās naudas sodu 500 000 eiro apmērā, savukārt "Getliņi eko" - 385 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi eko" 2019.gadā noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Savukārt 2019.gada jūnija sākumā "Getliņi eko" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi eko". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedzs "Tīrīgai" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

2019.gada 11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Patlaban sadzīves atkritumu izvešanu, katra savā zonā, rīdziniekiem nodrošina SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide".

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais