Pirmdien tiesa paziņos spriedumu sūdzībā par dzīvnieku patversmes Labās mājas būvniecības likumību. Par spīti faktam, ka ēku komplekss jau pabeigts un pēc mēneša tiks atvērts, patversmei tuvējo teritoriju īpašnieki grib panākt, ka to pārceļ. Sliktākajā variantā patversmes ēkas būs jāiekonservē vai pat jānojauc.
SIA AGN valdes priekšsēdētājs Agris Nagliņš jau vairākus gadus tiesājas ar Rīgas domi (RD), jo uzskata, ka 2005. gadā patversmei izsniegtā būvatļauja ir nelikumīga. A. Nagliņš dzīvnieku patversmes vietā labprātāk attīstītu dārgu dzīvojamo rajonu Jaunais Mežaparks.
"Mūsu prasības iemesls ir tas, ka gadījumā, ja paredzamā būve ietekmē apkārt esošo īpašumu vērtību un būves kaimiņu sadzīves apstākļus, Būvniecības likums paredz rīkot būves sabiedrisko apspriešanu. Dzīvnieku patversmes Labās mājas gadījumā apspriešana netika rīkota, nekādi mūsu iebildumi netika ņemti vērā," sūdzību pamato A. Nagliņš. Viņš uzsver, ka vēlas rast kompromisu un vairāku gadu garumā RD nosūtījis 16 vēstules, taču pēc būtības nav saņēmis nevienu atbildi.
Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas juriste Linda Zirdziņa stāsta, ka A. Nagliņa izteikumi esot nepatiesi. "Tas ir amorālības kalngals. Par cilvēku līdzekļiem saziedotu ēku tagad grib jaukt nost. Ēka neatrodas uz Nagliņa kunga zemes, bet uz Rīgas domes zemes. Mēs viņam neko nost neņemam. Nav tiesa, ka viņš centies rast kompromisu. Neesam saņēmuši nevienu oficiālu vai mutisku piedāvājumu," saka L. Zirdziņa.
Tiesa, A. Nagliņš vienreiz esot ciemojies pie būvfirmas Arčers valdes priekšsēdētāja. "Ko tas nozīmē, ka viņš iet pie celtniekiem, ja mēs esam pasūtītājs?" neizpratnē ir dzīvnieku aizsardzības biedrības juriste. Viņa uzsver, ka A. Nagliņa kūrētais projekts Jaunais Mežaparks esot tikai vīzija, konkrētu atļauju par būvdarbu uzsākšanu nav.
"Tas ir ieguvums Rīgas domei, jo patversme darbojas no ziedojumiem, un ir ieguvums sabiedrībai, jo cilvēkiem nav jāredz kāpņu telpās vai miskastēs izmesti dzīvnieki, kuri tiek traumēti un mirst no bada," saka L. Zirdziņa. Gadā Labās mājas spētu uzņemt ap 400 suņu. Kompleksa būvniecība un apsaimniekošana līdz šim izmaksājusi 870 000 latu, un šo naudu ziedojuši iedzīvotāji. Galvenie būvdarbi ir aiz muguras, un aptuveni pēc mēneša patversmi varētu atklāt.
L. Zirdziņa uzsver, ka ap patversmi tuvējās teritorijās nav dzīvojamo ēku, tāpēc iebildumi, ka dzīvnieki traucēs dzīvot, viņai šķiet nepamatoti. "Tur notiek saimnieciska darbība ar industriālu iezīmi – blakus ir kokzāģētava, celtniecības tehnikas nomas uzņēmums, auto darbnīca. Tie, kuri vēlas, lai patversmi pārceļ, nenodara pāri man, bet simtiem tūkstošiem iedzīvotāju," uzskata L. Zirdziņa.
Patversmes pusē ir arī RD. Pilsētas būvvalde Neatkarīgajai skaidro, ka šajā gadījumā dzīvnieku patversmes būvniecības iecere, pēc Vispārīgajos būvnoteikumos definētā, neatbilst sabiedriski nozīmīgas būves – ēkas statusam. Turklāt Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, kuras kompetences joma ir vides aizsardzība, ir norādījusi, ka tik mazai dzīvnieku patversmei ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams.
"Līdz ar to dzīvnieku patversmes būvniecības ietekme uz vidi nav tik būtiska, lai būtu nepieciešams organizēt publisko apspriešanu. Kā arī nav iespējams konstatēt un pierādīt dzīvnieku patversmes jaunbūves iespējamo ietekmi uz apkārtesošo nekustamo īpašumu vērtību izmaiņām nākotnē," argumentē Rīgas būvvaldes pārstāve Kristīne Pētersone.