Lai noteiktu piemērotākos paramterus bateriju vilcienu ekspluatācijai Latvijas apstākļos, Satiksmes ministrija (SM) šā gada otrajā pusē plāno pasūtīt tehniski ekonomisko priekšizpēti paredzēto ieguldījumu tehnoloģisko un ekonomisko aspektu izvērtēšanai, informēja ministrijā.
SM pauda, ka līdz 2026.gadam Rīgā un Pierīgā paredzēts īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.
Ministrijā skaidroja, ka pašlaik bateriju vilcieni Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.
Bateriju vilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām vai posmiem, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, izmantojot baterijās uzkrāto enerģiju. Tādējādi bateriju vilcieni salīdzinājumā ar dīzeļa vilcieniem ir videi draudzīgāks risinājums iedzīvotājiem, kuru ikdienas ceļš ved pa neelektrificētajām dzelzceļa tīkla daļām. Tāpat bateriju vilcienu priekšrocības izjūt arī tie, kuri dzīvo tuvu dzelzceļa sliedēm - šādi moderni vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.
SM atzīmēja, ka bateriju tehnoloģija strauji attīstās, un šādi vilcieni ļautu nodrošināt bezemisiju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus neelektrificētajās dzelzceļa līnijās. Bateriju sistēmu priekšrocība - nav nepieciešams ieviest dārgu elektrifikācijas projektu līnijās ar zemu kustības intensitāti.
Optimāls bateriju sistēmas modelis ir bateriju vilcienu izmantošana jau elektrificētajās līnijās, kad notiek uzlāde brauciena laikā un ar bateriju palīdzību var nodrošināt papildu nobraukumu arī neelektrificētajā daļā bez lieliem papildu infrastruktūras uzlabojumiem, atklāja SM.
Vienlaikus bateriju sistēmai ir trūkumi - tikai relatīvi īsu distanču veikšana, jo vilcienu kustībai nepieciešamais enerģijas patēriņš ar pašreizējām bateriju tehnoloģijām nenodrošina pietiekoši lielu vilciena darbības attālumu, taču pie labvēlīgiem apstākļiem ražotāji jau šobrīd sola ar pilnu uzlādi veikt attālumu virs 100 kilometriem. Baterijas veido papildu vilciena svaru, kā arī bateriju nomaiņa un utilizācija var radīt papildu problēmas, sacīja ministrijā.
Bateriju vilcienus plaši izmantoto Austrijā, Vācijā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Bateriju vilcienus sāk izmantot arī Dānijā, Francijā, Ungārijā. Bateriju vilcienus plāno izmantot arī Lietuva.
Ministrijā apgalvoja, ka Latvija ir devusi savu ieguldījumu bateriju vilcienu būves vēsturē. Kontaktakumulatoru elektrolokomotīves projekts tapis Baltijas dzelzceļa Zinātniski tehniskās apvienības sabiedriskajā konstruktoru birojā Rīgā. 1966.-67.gadā Dņepropetrovskā izgatavotas desmit šīs sērijas lokomotīves, sešas no tām izmantotas Latvijā. Dzelzceļa muzejā aplūkojamais eksponāts ir strādājis Zasulauka depo iecirkņos. Lokomotīve izmantota manevru darbos un savācējvilcienu vešanai Rīgas zonā, kā elektrificētos, tā neelektrificētos, izmantojot akumulatorus, posmos.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas fonda plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, no kuriem 295 miljonus eiro plānots investēt Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai.
Ar konkrēto reformu paredzēts mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un ļaut veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Mudinot iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, paredzēts nodrošināt pilsētas sabiedriskā transporta integrāciju ar dzelzceļa stacijām. Tiks sinhronizēts un integrēts maršrutu tīkls un kustības grafiks, vienlaikus uzlabojot pārsēšanās iespējas dzelzceļa stacijās. Šīs pārmaiņas ļaus pasažieriem ērtāk savienot dažādus transporta veidus.
Piesaistot Atveseļošanas fonda finansējumu, Rīgā un Pierīgā plānots stiprināt sliežu transporta - dzelzceļa un tramvaja - lomu. Investīcijas plānotas, lai uzlabotu pārvietošanās ātrumu ar sabiedrisko transportu, integrējot dzelzceļu ar citiem transporta veidiem. Līdz 2026.gadam pieejamās investīcijas tiks koncentrētas piecu multimodālo transporta koridoru attīstībai. Satiksmes ministrija turpinās arī Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līnijas attīstību.