Atkārtoti skatīs lietu par vairāku uzņēmēju slepkavībām un Vaškeviča auto spridzināšanu

© Aigars Jansons/F64

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā nodeva krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā.

Apelācijas instances tiesai no jauna būs jāvērtē pierādījumi divu personu apsūdzībā par slepkavību 2007.gada februārī Rīgā, pie mājas Slokas ielā, un visu trīs apsūdzēto apsūdzībā par slepkavības mēģinājumu 2007.gada maijā Rīgā, pie mājas Eksporta ielā.

AT atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu arī daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munīciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierīci.

AT lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.

Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, AT lēmumā norādījis, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

AT negrozīja apsūdzētajiem piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, atzīstot, ka tā ilgums atbilst apcietinājums pamatam - notiesājošam spriedumam, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem vairāku noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā sevišķi smagu, ar vardarbību saistītu noziegumu izdarīšanā, un tā grozīšanai šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska pamata.

AT lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzēto, viņu aizstāvju un cietušā pārstāvja kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Ar apgabaltiesas spriedumu Mārtiņam Putniņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.

Daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti divu uzņēmēju slepkavībā, spriedums stājies spēkā 2019.gada 18.jūnijā, kad AT šajā daļā Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Lieta jau pirms tam vienreiz bija nonākusi AT. 2014.gadā AT Krimināllietu departaments atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vīriešiem par izdarītajiem noziegumiem tika piespriests mūža ieslodzījums. Drošības līdzekli - apcietinājumu - apsūdzētajiem AT Krimināllietu departaments atstāja negrozītu. AT Krimināllietu departaments savā lēmumā norādījis, ka tiesa nav pienācīgi pārbaudījusi lietas pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus.

Lēmumā norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

Jau vēstīts, ka 2007.gada februārī Rīgā, Slokas ielas mājas pagalmā, tika nošauts uzņēmējs Genādijs Peredeļskis, 2007.gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, tika nošauts uzņēmējs Gatis Aišpurs, bet 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts uzņēmējs Aigars Lūsis. Viens no uzņēmējiem nodarbojās ar kravu pārvadājumu biznesu, divi pārējie - ar gaļas pārstrādes biznesu.

Savukārt automašīna "Subaru Impreza", ar kuru pārvietojās Vaškevičs, tika uzspridzināta 2007.gada 21.maijā. Vaškevičs šajā incidentā guva smagus miesas bojājumus.

2009.gada decembrī policija paziņoja par vairāku uzņēmēju slepkavību atklāšanu un saistībā ar tām uz tiesas sola vēlāk nonāca Putniņš, Markevičs un Krogerts.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais