Savākti 10 tūkstoši paraksti par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā

Netaupīt uz veselības rēķina un saņemt valsts atbalstu medikamentu iegādei - to valdībai lūdz 10 tūkstoši cilvēku, kas vietnē manabalss.lv parakstījuši iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā.

Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4% no iedzīvotājiem.

"Manabalss.lv apkopotie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem.

Migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Ikdienas ritms negribot tiek apstādināts un grūtības sagādā pat mazākās darbības. 10 000 parakstu apliecina - migrēna nav tikai untums. Migrēna ir nopietna slimība, kas sagrauj cilvēku ikdienu. Šī ir tikai neliela daļa no visiem tiem, kuri savu galvassāpju laikā cenšas "izdzīvot’. Cilvēkam ir jābūt iespējai saņemt atvieglojumu un nemocīties neciešamās sāpēs. Mēs neesam izvēlējušies šo diagnozi, bet līdzcilvēki un valdība var izvēlēties paust iecietību un ļaut pacientiem saņemt tik ļoti nepieciešamo ārstēšanu, " nostāju pauž Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.

Dziedātāja Ieva Sutugova atzīst, ka ar migrēnu sirgst kopš bērnības un tās laikā ir sajūta, ka deniņus no vienas puses līdz otrai caururbj ar urbi. Migrēnas laikā ķermeni pārņem drebuļi, viņa nespēj nostāvēt kājās, bet vemšana ir tik ilga un spēcīga, ka nākamajā dienā viņai sāp barības vads. Dažiem cilvēkiem šādas sajūtas ilgst pat dienas vai nedēļas. Savukārt fonda "Mākslai vajag telpu" dibinātāja Katrīna Jaunupa, atzīst, ka migrēnas laikā nespēj parūpēties par savu bērnu, jo sāpes paralizē viņas ķermeni: "Viss, ko es varu darīt ir lūgties, lai tas beidzas". Migrēna atceļ nozīmīgus dzīves notikumus - koncertus, ceļojumus. Dažkārt - pat paša kāzas. Viss ko cilvēks spēj darīt - ir gulēt tumsā un censties izdzīvot.

Pacienti uzsver, ka viens no smagākajiem migrēnas slogiem, kas veicināja iesniegt iniciatīvu manabalss.lv - medikamentu nepieejamība to augsto izmaksu dēļ.

Tirgū atrodami vairāku veidu migrēnas medikamenti - tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Tomēr situācija Baltijas valstīs atšķiras - Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas migrēnas medikamentus nekompensē, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas.

Medikamenti migrēnas mazināšanai ir dārgi un iegādei, atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes, nepieciešami 20 - 300 eiro mēnesī. Tomēr papildus nāk arī izdevumi par ārstu-speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. Bieži vien migrēnas pacientiem nav iespējams atvērt darba nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti migrēnas laikā ir neiespējami. Dažkārt, lai ieekonomētu līdzekļus, pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm, cenošoties atvieglot savas ciešanas, bet nesaņemot pietiekamu medicīnisko palīdzību. Šāda medikamentu nepieejamība rada konstantu bezspēka sajūtu un depresiju. Un šīs sajūtas ir tiešie migrēnas lēkmju izraisītāji, tādēļ pacients ir iesprostots "apburtā lokā".

Pacienti ir noguruši arī no cilvēku neiecietības. Viņiem nākas simulēt labu pašsajūtu, lai nezaudētu darbu vai personīgos kontaktus, jo galvassāpes tiek uzskatītas par kaprīzi. Tomēr neviens nenojauš, kā pacienti jūtas ikdienā. Lai migrēnas pacienti tiktu sadzirdēti un sabiedrība spētu labāk saprast, kādas ir sajūtas migrēnas brīdī, tika izveidots video, kurā migrēnas pacienti dalās ar savu pieredzi un stāstiem, ko viņi piedzīvo migrēnas laikā.

Video piedalās arī sabiedrībā zināmi cilvēki - dziedātāja Ieva Sutugova, fonda "Mākslai vajag telpu" dibinātāja Katrīna Jaunupa, neiroloģe Dr. Līga Mekša, bundzinieks Viesturs Samts u.c.