ST atteikusi ierosināt lietu par viendzimuma pāra ģimenes reģistrāciju

Satversmes tiesa (ST) atteikusi ierosināt lietu par normām, kas noteic dzimtsarakstu aktu uzskatījumu, kas neparedz reģistrēt viendzimuma partneru ģimenes attiecības, noskaidroja tiesā.

ST lieta tika saņemta no Augstākas tiesas (AT), kuras izskatīšanā ir administratīvā lieta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu juridiski nostiprinātas pieteicēju - divu viena dzimuma personu - ģimenes attiecības.

Dzimtsarakstu iestāde esot atteikusies reģistrēt pieteicēju ģimenes attiecības. Kā norāda AT, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais reģistrējamo civilstāvokļa aktu uzskaitījums neietverot tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viendzimuma partneru ģimenes attiecības. Šāds tiesiskais regulējums neatbilstot Satversmes 110.panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes 1.pantā ietverto cilvēka cieņas principu.

Līdz ar to AT lūdza ST izvērtēt Civilstāvokļa akta reģistrācijas likuma 3.panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viendzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu, uz kuru pamatojoties iesniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 110.pants noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības, kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Satversmes 110.pants kopsakarā ar Satversmes 1.pantā ietverto cilvēka cieņas principu uzliek valstij pienākumu aizsargāt arī viendzimuma partneru veidotas ģimenes, ja vien šo pāri saista ciešas personiskas saites, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. Viens no šā pienākuma saturu veidojošajiem elementiem esot tas, ka viendzimuma partneru ģimenes attiecības ir iespējams reģistrēt vienotā valsts reģistrā. Tomēr valsts šo pienākumu neesot izpildījusi, jo šobrīd viendzimuma partneru ģimenēm neesot iespējams juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības, reģistrējot tās vienotā valsts reģistrā.

ST ir atzinusi, ka Satversmes 110.panta pirmajā teikumā noteiktais likumdevēja pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību prasa noteikt sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, proti, noteikt šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības. Likumdevējam ir tiesības noteikt tādu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, kas ir balstīts uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem. Likumdevējam ir pienākums ņemt vērā šo attiecību specifiku, tai skaitā arī šo attiecību dalībnieku un situāciju atšķirības, kas prasa nodrošināt atbilstošu ģimenes attiecību tiesisko regulējumu.

ST arī secināja, ka šobrīd Latvijas tiesību sistēmā pienākums nodrošināt ģimenes juridisko aizsardzību nav izpildīts. Tāpat ST vērsa uzmanību uz to, ka šā pienākuma izpildei nepieciešams saprātīgs laiks un likumdevējam ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formas un satura noteikšanu. Proti, nosakot ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, likumdevējs ir tiesīgs izvēlēties dažādus risinājumus, ja vien attiecīgais tiesiskais regulējums nodrošina personām iespēju juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Tiesa secināja, ka pieteikumā nav sniegti juridiski argumenti par to, kādēļ uz pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošās lietas apstākļiem nebūtu attiecināms minētajās ST atziņās norādītais par likumdevēja rīcības brīvību viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formas un satura noteikšanā. Proti, pieteikumā nav sniegts juridiskais pamatojums tam, ka viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā aizsardzība būtu jānodrošina tieši ar reģistrāciju civilstāvokļa aktu reģistrā un tādējādi nav pamatots tas, ka tieši pieteikumā apstrīdētās Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma normas neatbilst Satversmei.

Līdz ar to pieteikums neatbilst ST likuma 18.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām.

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz ST likuma 20.panta piektās daļas 3.punktu, ST lēma atteikties ierosināt lietu pēc AT pieteikuma.

Lēmums nav pārsūdzams.