Lems par Jakrina izslēgšanu no TB/LNNK

Pēc partijas Visu Latvijai! līdera Raivja Dzintara sāktās diskusijas nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK revīzijas komisija vakar nolēma ieteikt apvienības valdei lemt par Emīla Jakrina (TB/LNNK) izslēgšanu no partijas.

Tiesa, gan paši tēvzemieši, gan Visu Latvijai! pārstāvji uzsver, ka šis gadījums nesabojāšot VL! un TB/LNNK attiecības un joprojām tiek plānota abu partiju saplūšana.

R. Dzintars šonedēļ publiski nosodīja līdzšinējā satiksmes ministra Kaspara Gerharda rīcību, īsi pirms ministra pilnvaru beigām ieceļot E. Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdē, kur viņa alga būtu aptuveni 2000 latu pirms nodokļu nomaksas. R. Dzintars šādi rīkojās, neraugoties uz to, ka VL! ar tēvzemiešiem darbojas vienotā apvienībā.

Pēc publiski sāktā skandāla VL!-TB/LNNK revīzijas komisija vakar paziņoja, ka būtu jāizvērtē, vai E. Jakrins ir cienīgs atrasties partijā, jo šajā gadījumā ir saskatīti partijas programmas pārkāpumi sadaļā par labu pārvaldību. Iespējams, pēc šā gadījuma zināmas konsekvences varētu skart ne vien E. Jakrinu, bet arī bijušo ministru, jo revīzijas komisija lūgs VL!-TB/LNNK ētikas komisiju izvērtēt arī K. Gerharda rīcību.

Jāatgādina, ka pirms 10. Saeimas darba uzsākšanas politiskajā vidē vairākkārt izskanēja minējumi, ka pieredzes bagātajiem tēvzemiešiem varētu būt grūti vienas apvienības ietvaros sastrādāties ar jaunajiem, radikāli noskaņotajiem vislatvijiešiem, kuru rīcība un izteikumi varētu būt grūti prognozējami un arī ietekmējami. Iespējams, par vieniem no pirmajiem signāliem, kas apstiprina šīs bažas, var uzskatīt gan VL! pārstāvja Imanta Parādnieka atturēšanos šīs nedēļas balsojumā par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība), gan arī VL! līdera R. Dzintara iesākto diskusiju par tēvzemieša E. Jakrina nonākšanu CSDD valdē.

R. Dzintars gan sarunā ar Neatkarīgo šīs aizdomas atspēkoja, norādot, ka VL! un TB/LNNK starpā valdot labas, koleģiālas attiecības un neviens viņam neesot izteicis pārmetumus par E. Jakrina jautājuma aktualizēšanu. "Arī par Parādnieka balsojumu Kristovska demisijas pieprasījumā mūsu frakcijā neradās domstarpības, jo, lai gan apvienība kopumā bija nolēmusi balsot "pret", tas nebija tik strikts viedoklis, lai neļautu katram deputātam paust individuālu viedokli," uzsvēra R. Dzintars. Ar līdzīgi saprotošu attieksmi no tēvzemiešu puses, pēc politiķa teiktā, viņš sastapies arī jautājumā par E. Jakrina iecelšanu labi atalgotajā amatā. "Šo jautājumu publiskoju tāpēc, ka šādu rīcību bijām solījuši saviem vēlētājiem. Neviens no tēvzemiešiem man šo iniciatīvu nepārmeta. Tieši pretēji – bija cilvēki, kuri pilnībā mani atbalstīja, jo ārzemēs jau sen pastāv prakse, ka amatos tiek iecelti tikai profesionāļi ar ilgstošu pieredzi konkrētajā sfērā. Turklāt pēc skandāla ar mēģinājumu ietekmēt Latvijas Televīzijas ziņu dienesta darbu Jakrins ir uzskatāms par politiķi ar apšaubāmu reputāciju, kuram vēlēšanās Vidzemes apgabalā bija visvairāk ievilkto mīnusa zīmju," klāstīja parlamentārietis.

Lai gan tēvzemiešu līderis Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo izvairījās paust savu attieksmi pret E. Jakrina iecelšanu CSDD valdē, kā arī novērtēt R. Dzintara rīcību šajā sakarā, viņš tomēr apstiprināja, ka tēvzemiešu un vislatvijiešu starpā neesot asu domstarpību. "Esam demokrātiska organizācija, un, ja kādam apvienības biedram ir bažas par morāles vai ētikas normu pārkāpumiem, viņš ir tiesīgs tās publiskot. Es joprojām nesaskatu problēmas sadarbībā ar Visu Latvijai!, jo mūsu apvienība ir sevi pierādījusi kā konstruktīvs spēks. Turklāt apvienības dibināšana bija tikai pirmais solis un tuvākajā laikā, visticamāk, mēs aktualizēsim jautājumu par abu partiju saplūšanu," komentēja G. Bērziņš.

Vienīgais, kurš notiekošajā saskata klajas domstarpības starp VL! un TB/LNNK, ir pats E. Jakrins, kuraprāt, VL! pret viņu vēršot nepamatotu kampaņu. "Ir politiķi, kas ar skandāliem vēlas spodrināt savas spalvas. Visu Latvijai! to dara jau kopš priekšvēlēšanu laika un turpina to darīt," aģentūrai LETA norādīja E. Jakrins.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais