Viņķele skaidrojas par problēmām vakcīnu iegādes procesā

Par "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 iegādi nevar runāt atrauti no kopējās pieejas vakcīnu iegādē, piektdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas vērtē valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā, sēdē sacīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Izmeklēšanas komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) atzina, ka šajā komisijā daudz runāts par neformālo ekspertu darba grupu, kura pērn lēma par "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iegādi, tomēr iepriekšējās sēdēs šīs darba grupas pārstāvji nav skaidri atbildējuši uz jautājumiem.

Viņķele atzina, ka viņa bija informēta par šādu darba grupu, vienlaikus viņa aicināja runāt par "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iegādi, ņemot vērā kopējo pieeju vakcīnu iegādei.

"Bilde kopumā sākas augustā, kad ar valdības lēmumu tika piešķirti līdzekļi "AstraZeneca" vakcīnu iegādei. Tobrīd šķita, ka "AstraZeneca" vakcīnas būs pieejamas visātrāk, tāpēc uz tām tika liktas lielas cerības. Turklāt mums bija noslēgts līgums par maksimālo "AstraZeneca" apjoma iegādi, kādu Eiropas Komisija mums atvēlēja. Šis apstāklis nedrīkst tikt ignorēts, jo tādējādi tiek radīts nepareizs priekšstats par vakcīnu iegādes procesu. "Pfizer"/"BioNTech" pasūtījums nesākās no nulles, bet gan tas bija kā papildinājums "AstraZeneca" vakcīnām," skaidroja Viņķele.

Arī bijusī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško pievienojās sacītajam, norādot, ka viņai nav saprotama vēlme runāt par viena ražotāja vakcīnu, jo esot jāņem vērā, ka "AstraZeneca" tolaik bija viena no lētākajām vakcīnām, turklāt tās iegādes apjoms tika rēķināts uz iedzīvotāju daudzumu. "Nav korekti skatīt šos jautājumus atrauti, jo tolaik bija maz informācijas par vakcīnām. Kad veidoja kopējo vakcīnu grozu, tad "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas bija tās, kas tika pievienotas pārējām zināmajām vakcīnā," sacīja Mūrmane-Umbraško.

Kozlovskis paskaidroja, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija pievērsusies tieši "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iegādes problēmai, jo pārējo ražotāju vakcīnas tika iegādātas pēc noklusējuma principa.

Bijusī veselības ministre paskaidroja, ka viņai nebija pieejama detalizēta informācija par darba grupā lemto. Tāpat viņa atzina, ka arī VM netika informējusi premjeru Krišjāni Kariņu (JV), jo viņš šādu informāciju netika pieprasījis. "Uzstādījums, ka mums ir jādabū viss, ko var dabūt, nebija minēts, tāpēc VM vadījās pēc spēkā esošā regulējuma, tostarp vērtējot vakcīnu iegādes lietderības aspektus. Svaigā atmiņā mums bija masku iepirkums, kad bada apstākļos pirkām visu, ko varējām, un beigās dabūjām pa galvu. Latvijā vakcīnu portfelis tika veidots pēc racionāliem apsvērumiem un ņemot vērā tobrīd pieejamo informāciju," skaidroja Viņķele.

Arī Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka neviens VM ekspertiem netika pateicis, ka, vērtējot ražotāju piedāvātās vakcīnas, var neņemt vērā to cenu. "Tāpēc lemjot, ņēmām vērā vakcīnu cenu, vakcinējamo cilvēku skaitu. Un "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna bija viena no dārgākajām, turklāt ar sarežģītu uzglabāšanu. Tas bija noteicošais faktors "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu apjoma iegādei," sacīja bijuši ministrijas valsts sekretāre.

Deputāts Valērijs Agešins (S) pauda neizpratni par to, ka ierēdņi pēc savas iniciatīvas, bez skaidri dotām pilnvarām un neinformējot savu politisko vadību pieņēma stratēģiski svarīgus lēmumus, kurus vēlāk, sniedzot skaidrojumus parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, paši neatceras. Politiķis pauda pārliecību, ka darba grupa, kas nodarbojas ar vakcīnu iepirkumu, nevarēja tikt izveidota "pati no sevis", tāpēc viņš vēlējās zināt, pēc kuras amatpersonas iniciatīvas šāda darba grupa izveidota, kā darba grupa zināja savas pilnvaras un tiesības pieņemt lēmumus.

Viņķele paskaidroja, ka valstī ir kārtība, kādā eksperti un speciālisti, nevis politiķi, lemj par vakcīnu iegādi, proti, parādoties jaunām vakcīnā, tiek lemts par to iekļaušanu vakcīnu kalendārā. Pēc šāda principa tika vērtēta arī vakcīnu iegāde pret Covid-19.

Bijusī veselības ministre atzina, ka darba grupa, kas lēma par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, netika īpaši veidota, bet tā darbojās pēc iepriekš praktizētiem principiem un darba grupas pilnvaru apjoms izrietēja no spēkā esošā regulējuma par to, kā valstī veicami iepirkumi. Tāpat Viņķele informēja, ka darba grupa savas sanāksmes nesaskaņoja ar politisko vadību. Turklāt viņa iebilst, ja vakcīnu kalendāra sastādīšanā piedalītos politiķi.

Arī Mūrmane-Umbraško norādīja, ka darba grupā strādāja VM resora eksperti, kuri darbojās atbilstoši savai kompetencei. "Viņi gadiem strādā ar vakcīnu kalendāra sastādīšanu, ar vakcinācijas jautājumiem, turklāt vakcīnu pret Covid-19 iegāde būtībā neatšķiras no citu vakcīnu iegādes," sacīja bijusī ministrijas galvenā ierēdne, piebilstot, ka ekspertu grupas darbības neformalizēšana neesot kļūda.

Savukārt Kozlovskis atsaucās uz VM resorā strādājošo iepriekš pausto izmeklēšanas komisijai, ka jautājums par vakcīnu pret Covid-19 iegādi neesot bijis ierastā kārtībā risināms, bet gan ārkārtas situācijā risināms jautājums. "Mani mulsina, ka neviens nesaprata, ka viņi lemj. Jā, "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas bija dārgs, ar sarežģītu loģistiku, bet tie eksperti, kas bija izmeklēšanas komisijā, to neteica," sacīja Kozlovskis.

Viņķele norādīja uz veidu, kādā pēdējā pusgada laikā tiek atspoguļota un uztverta "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iegāde, tāpēc "ar augstu varbūtību var prognozēt, ka cilvēki [parlamentārajā izmeklēšanas komisijā] runās stīvi, baidīsies un aiz bailēm nestāstīs apsvērumus". "VM eksperti vakcīnu iegādi vērtēja pēc labākās saprašanas un godaprāta, vērtējot, kuras vakcīnas būs ātrāk un lietderīgas," pauda Viņķele.

Tāpat bijusī veselības ministre atkārtoja, ka jautājums par vakcīnu iegādi netika aktualizēts politiskā līmenī. Viņa informēja, ka tikšanās ar premjeru notika dažādos formātos vairākas reizes nedēļā, tomēr Kariņš nekad neesot rosinājis lemt par vakcīnu iegādi atsevišķi. "Iespējams, tas bija jādara. Un tai ir jābūt kā mācībai," piebilda Viņķele.

LETA jau ziņoja, ka vienā no iepriekš notikušajām sēdēm VM resorā strādājošie nevarēja nosaukt konkrētu vainīgo "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iepirkuma lietā. Konkrētajā 4.jūnija sēdē sniegt atbildes uz parlamentāriešu jautājumiem tika aicināti ierēdņi no VM, Nacionālās veselības dienesta (NVD) un Zāļu valsts aģentūras (ZVA).

Komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) aicināja uzaicinātos atbildēt uz jautājumiem par to, kā šie eksperti nonāca darba grupā, kas lēma par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, kādi bija šo personu pienākumi darba grupā un vai pieaicinātās personas var nosaukt atbildīgo personu, kuras dēļ Latvija pieteicās mazāk vakcīnu pret Covid-19 devām, nekā tika piedāvāts.

VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta eksperts Aleksandrs Takašovs norādīja, ka viņa pienākumos ietilpst jautājumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņu starp Latviju un Eiropas Savienību (ES), un starptautiskajām institūcijām. Konkrētais VM departaments analizē no ES saņemtu informāciju, tāpat departaments palīdz izstrādāt Latvijas nacionālās pozīcijas.

Pēc Takašova teiktā, VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departaments tika iesaistīts Latvijas darba grupā par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, ņemot vērā konkrēta departamenta darba specifiku. Vienlaikus Takašovs uzsvēra, ka viņš darba grupā piedalījies ar savas tiešās vadītājas Līgas Timšas rīkojumu.

Takašovs darba grupas sēdēs piedalījies kā klausītājs, neesot tajās paudis viedokli un nav izteicies. Viņš arī atteicās komentēt darba grupas darbu, jo viņa rīcībā neesot nepieciešamās informācijas.

Savukārt, lūgts atcerēties, kā tika pieņemts lēmums par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, Takašovs atbildēja, ka ir pagājis ilgs laiks, tāpēc vairākas detaļas viņš neatceras. Tajā pašā laikā Takašovs uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija lika valsts iestādēm strādāt apstākļos, kādi iepriekš nebija pieredzēti. Viņš pauda pārliecību, ka tolaik VM resorā strādājošie savu darbu paveica kvalitatīvi, ieguldot daudz spēka un pūļu, lai vadītu procesus. Ņemot to vērā, Takašovs uzsvēra, ka viņš nevar un negrib atbildēt uz jautājumu, kurš neveiksmīgajā vakcīnu iepirkumā bijis vainīgs.

Savukārt Timša parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes locekļiem uzsvēra, ka visi lēmumi tika pieņemti koleģiāli, pamatojoties uz ekspertu pausto darba grupas sēdēs. Viņa norādīja, ka pērn novembrī un decembrī informācija par vakcīnām pret Covid-19 bijusi ierobežota, tāpat tolaik vēl neviena ražotāja izstrādātā vakcīna nebija reģistrēta.

Noklausoties uzaicināto sacīto, Kozlovskis atzina, ka viņam joprojām ir pārdomas par decembrī veikto vakcīnu pasūtījuma procedūru.

Savukārt parlamentārietis Valērijs Agešins (S) pauda bažas, ka visi ierēdņi jau atkārtoti norāda uz tolaik milzīgajiem izaicinājumiem, pārslodzi, neiedziļināšanos jautājumos un to, ka lēmums bijis kolektīvs.

Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka no atbildēm var spriest, ka vakcīnu iepirkumā neviens nav vainīgs. Savukārt Kozlovskis uzsvēra, ka parlamentārajai izmeklēšanas komisijai vakcīnu iepirkumu jautājumā būs jāpauž savs viedoklis.

Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.

Atbilstoši likumam parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus. Ja persona neierodas pēc komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.