Nevakcinētie pēc savas potes nesteidz; process turpina stagnēt

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Arī ceturtdien Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 temps nav ievērojami mainījies - tas bijis būtiski zemāks nekā nedēļu iepriekš, un rezultātā šīs nedēļas četrās dienās savakcinēts par 42% mazāk cilvēku nekā analoģiskā laika periodā pagājušajā nedēļā, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

8.jūlijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 6798 cilvēki, no tiem 1777 tikuši pie vakcīnas pirmās devas, 3613 saņēmuši otro devu, bet 1408 personas vakcinētas ar "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Salīdzinājumam - pagājušās nedēļas ceturtdienā pret Covid-19 tika vakcinēts 11 391 cilvēks, bet vidējais vienā dienā vakcinēto personu skaits līdz ceturtdienai bija 13 862, turpretim šonedēļ vidējais vienā dienā vakcinēto cilvēku skaits līdz ceturtdienai ir bijis par 42% mazāks jeb 8047.

Pēdējās dienās vakcinēto cilvēku skaits šajā statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus par savām veiktajām vakcīnām ievada vienotajā datubāzē tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, ceturtdienas rītā NVD rīcībā bija dati par 8382 trešdien vakcinētiem cilvēkiem, bet piektdienas rītā, datus aktualizējot, šis skaitlis ir palielinājies par 895 jeb līdz 9277.

Līdz šim vismaz pirmo no divām vakcīnas pret Covid-19 devām Latvijā ir saņēmuši 618 391 cilvēks, bet vakcinācijas procesu noslēguši 599 466 cilvēki. Kopumā valstī veiktas 1 217 857 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad vismaz pirmo no divām potēm ir saņēmuši 32,76% iedzīvotāju, bet vakcinācijas kursu noslēguši 31,76% iedzīvotāju.

Par vakcinācijas kursu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais