"Neatkarīgajai" labi abonēšanas rezultāti
"Žurnālisti ir tie, kas rada informācijas pamatu. Interneta medijos atšķirībā no drukātajiem tikpat kā nav algotu žurnālistu. Interneta mediji veģetē uz drukāto mediju satura, žurnālistu savākto informāciju, kuru pārpublicē. Protams, pārmaiņas būs un liks presei mainīties, atrast savu nišu, bet nekādā veidā tā neizzudīs," pārliecināts ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Oktobrī sāktā 2011. gada abonēšanas kampaņa rāda, ka būtiski pieaudzis abonentu skaits un lasītāji spēj atlicināt līdzekļus, lai mīļākos laikrakstus pasūtītu ilgākam periodam.
Gadiem ilgi
Viens no uzticīgākajiem Neatkarīgās abonētājiem ir komponists Raimonds Pauls. Maestro jokodams teic: "Laikrakstu man vajag, lai uzzinātu, kam ir dzimšanas diena." Viņš neslēpj, ka tieši Neatkarīgā ir vienīgā, ko abonē. "Vēl neesmu nākamgadam pasūtījis, bet drīzumā tas būs jāizdara," aizdomājas R. Pauls.
Savukārt lasītāja Anna Norkārkle no Rīgas Neatkarīgo abonē jau divdesmit gadu, kopš neatkarības atgūšanas, jo uzticas laikrakstam un patīk informācijas pasniegšanas veids, komentāri. "Avīzei ir sava nostāja, sava pozīcija. Visvairāk interesē stāsti no dzīves, raksti par veselības aprūpi, jo darbs saistīts ar veselības jomu, kā arī jaunumi pensiju jomā. Aizkustina stāsti par bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, kas rosina arī uzreiz palīdzēt un ziedot," stāsta A. Norkārkle. Viņasprāt, Neatkarīgās lielākais pluss ir cilvēciskais skatījums uz daudzām problēmām, dzīvi kopumā. Tāpat lasītāju interesē kriminālstāsti.
Abonentu pieaugums
Pirmajā abonēšanas kampaņas mēnesī Latvijas pastā (LP) noformēti 79 693 preses izdevumu abonementi, kas ir par 26 000 jeb 33 procentiem abonementu vairāk nekā pērnā gada pirmajā abonēšanas kampaņas mēnesī. Pirmie rezultāti ir ļoti labi un pierāda, ka iedzīvotāji aizvien labprāt lasa preses izdevumus un izvēlas tos saņemt savās pastkastītēs.
"Tendences atspoguļo, ka šobrīd iedzīvotāji cenšas preses izdevumus abonēt maksimāli ilgākam periodam – 83 procenti abonementu noformēti 12 mēnešiem. Pusgadam abonējuši desmit procentu, ceturksnim – trīs procenti, vienam mēnesim – tikai viens procents abonentu. Abonējot ilgākam periodam, iespējams ietaupīt gan abonēšanas maksu, gan abonēšanai patērēto laiku," Neatkarīgajai stāsta LP mārketinga komunikāciju daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.
Joprojām populārākais abonēšanas veids esot preses izdevumu noformēšana pasta nodaļās un pie pastnieka – izmantojot šos kanālus, noformēti 70 procentu abonementu. Attiecībā pret pērno gadu audzis un turpina augt interneta e–abonentu skaits – 26 procenti abonementu noformēti, izmantojot e–abonēšanas un informatīvā tālruņa iespējas. Redakciju iesūtītie dati liecina, ka tajās noformēti tikai četri procenti abonementu.
Reģioni visaktīvākie
Abonētāko laikrakstu topā Neatkarīgā ar pielikumiem ierindojas godpilnajā trešajā vietā. Pēc LP datiem, aktīvākie preses abonētāji ir fiziskas personas, tikai astoņi procenti no noformētajiem abonementiem ir juridisku personu pieteikumi. Lielākā abonēšanas aktivitāte vērojama lauku reģionos, kur noformēti 63 procenti no visiem abonementiem.
Pasta uzņēmums prognozē, ka lielākā abonēšanas aktivitāte būs vērojama novembra otrajā pusē, kā arī decembrī, kad tiks rūpētas Ziemassvētku dāvanas (preses abonēšanas dāvanu karte vai izdevuma abonements ir ļoti populāras svētku dāvanas). "Latvijas pasts aicina neatlikt abonēšanu uz kampaņas pēdējo nedēļu, kad pasta nodaļās būs vislielākais klientu pieplūdums. Lai nenāktos tērēt laiku, kas pavadīts pasta nodaļā, visērtāk abonementu bez maksas noformēt, izmantojot mūsu e–abonēšanas sistēmu vai zvanot pa tālruni; lauku reģionu iedzīvotājiem iespējams visērtāk izdevumus abonēt pie sava pastnieka," piebilst A. Tērauda.
Uzticas presei
Jaunākais tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums Latvijas iedzīvotāju mediju patēriņa ieradumu izpēte liecina, ka no medijiem lielākā uzticība ir radio, žurnāliem un avīzēm. 80 procentu radioklausītāju uzticas vai drīzāk uzticas radio; žurnāliem uzticas vai drīzāk uzticas 73 procenti to lasītāju; avīzēm – 72 procenti lasītāju, bet televīzijai vien 65 procenti skatītāju.
Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas vadītāja, mediju eksperte Anda Rožukalne norāda, ka šajos datos nav pārāk lielas atšķirības – desmit procentu robežās no lielākās līdz mazākajām. Viņa to skaidro ar mediju specifiku. "Informācija drukātajos medijos ir daudz ilgāk un praktiskāk lietojama. Televīzija vairāk ir izklaidētāja un pasīvs medijs, kura nav orientēta uz auditorijas iesaistīšanu. Savukārt avīzēm un žurnāliem ir sava auditorija, kuru notur gadiem ilgi. Prese mēģina nevis ar katru numuru, bet ilgstošāk veidot attiecības ar auditoriju. Tas arī rada uzticību. Ja salīdzina radio vai televīzijas ziņas, reportāžas, tās ir ātri uztaisītas un ātri pazūd, bet ļoti daudzi preses materiāli no satura viedokļa ir daudz rūpīgāk veidoti," ir pārliecināta A. Rožukalne.
***
JAUNUMS GRĀMATNĪCĀS
Pirmo reizi Latvijā izdevniecība Mediju nams sadarbībā ar lielākajām grāmatnīcām Zvaigzne ABC un Jānis Roze visā Latvijā uzsāk laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze un žurnālu Sporta Avīze un Vakara Ziņas dāvanu karšu – abonementu tirdzniecību svētku noformējumā. Jauno dāvanu karšu – abonementu cena ir tāda pati kā abonējot