Izglītības arodorganizācijas: Nākamajā gadā skolotāju darba samaksai ir jābūt vēl lielākai

© Kaspars Krafts/F64

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) nākamajā gadā sagaida vēl lielāku pielikumu pedagogu darba samaksas celšanai, atklāja abas izglītības arodbiedrības.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu vispārējās izglītības pedagogiem zemākās darba samaksas likmi celt līdz 830 eiro, bet pirmsskolas izglītības pedagogiem līdz 872 eiro. Neskatoties uz ieplānoto algas pielikumu šī gada septembrī, abas izglītības biedrības iestājas par to, ka skolotāju atalgojumam nākamajā gadā jākļūst vēl lielākam.

LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka nākamā gada septembrī vispārējās izglītības pedagogiem atalgojuma minimālai likmei jābūt 900 eiro. Šādu apgalvojumu LIVA vadītājs pauda, norādot, ka viņam nav pārliecības, ka IZM darba grupā pedagogu atalgojuma modelis realizēsies. Nākamā gada rudenī gaidāmas jauna parlamenta vēlēšanas, līdz ar to varētu trūkt politiskā griba rīkoties savlaicīgi par labu skolotājiem, kā arī paredzētais atalgojuma pieaugums nav iekļauts vidējā budžeta termiņā, viņš sacīja. Līdz ar to, Kalvāna ieskatā, nākamajā gadā skolotājiem pedagogu atalgojums būtu jāceļ pēc vecā atalgojuma modeļa, nodrošinot 900 eiro kā minimālo likmi.

Runājot par Ministru kabineta pausto atbalstu otrdien, Kalvāns norādīja, ja jebkurš dotācijas palielinājums skolas direktoram dod lielākas iespējas skolotāju pienācīgāk atalgot un motivēt viņu palikt profesijā.

Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka otrdien atbalstītais skolotāju darba samaksas pieaugums ir izpildīts solījums, kas bija paredzēts saskaņā ar grafiku normatīvajos aktos. Taču, neskatoties uz darba samaksas paaugstināšanu, nevienlīdzība starp vispārējās izglītības un pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumiem ir saglabājusies.

Vanaga atgādināja, ka ne finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), ne Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neturēja "publiski pausto solījumu", ka pirmsskolas izglītības pedagogiem darba samaksu varētu celt par vairāk nekā 5%. "Tas kārtējo reizi parāda attieksmi un neizpratni par [pedagogu] vakanču problemātiku," viņa piebilda.

Viņa atzīmēja, ka otrdienas valdības sēde pierādīja, ka finansējums dažādiem būvprojektiem un mērierīcēm vienmēr atradīsies, savukārt ieguldījums cilvēkresursā - nav prioritāte.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja, ka no septembra vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likme tiks paaugstināta no 790 eiro uz 830 eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā iepriekš. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem zemākās darba algas likme tiek paaugstināta par 10,4%, paredzot, ka atalgojums pieaugs no 790 eiro līdz 872 eiro.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais