Apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām

© Kaspars Krafts/F64

Latvijā apsver iespēju ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām un potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB saņēmis vairāk nekā 50 priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021. - 2024.gadam projekta sabiedriskās apspriešanas laikā. Priekšlikumus nosūtīja nevalstiskās organizācijas, kā arī viena partija.

Lielāko daļu priekšlikumu par paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados KNAB ņēma vērā vai ņēma vērā daļēji.

Pamatojoties uz saņemto priekšlikumu saturu, KNAB Pretkorupcijas pasākumu plāna projektā precizēja vairāku uzdevumu izpildes termiņus un līdzšinējos pasākumus, kā arī papildināja šo plāna projektu ar vairākiem jauniem pasākumiem.

Ietverto pasākumu tvērums saskaņošanas gaitā vēl var mainīties. Pašlaik Pretkorupcijas pasākumu plāna projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Viens no "Sabiedrības par atklātību - Delna" priekšlikumiem bija izvērtēt iespēju Latvijā ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz augsta ranga amatpersonām, vairojot atklātību un sabiedrības uzticību to darbībai.

KNAB šo priekšlikumu ņēmis vērā un norāda, ka precizēts plāna pasākums paredz izvērtēt iespēju Latvijā ieviest ģimenes ienākumu deklarācijas sistēmu attiecībā uz valsts amatpersonām, kā arī noteikt tām pienākumu iesniegt papildu deklarāciju viena mēneša laikā pēc tam, kad tā veikusi darījumu, kura summa pārsniedz noteiktu summu.

"Delna" arī rosināja papildināt plānu ar izvērtējumu par potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlājam, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu. Šāda iniciatīva veicinātu trauksmes celšanu, jo nepieciešams plašāks trauksmes cēlēju atbalsts.

Šis priekšlikums ir ņemts vērā. KNAB norāda, ka plāns papildināts ar pasākumu, kas paredz veikt izvērtējumu par potenciālu finansiālas atlīdzības piešķiršanu trauksmes cēlējam, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanu. Attiecībā uz šādu iniciatīvu varētu sagatavot valdībā iesniegt informatīvo ziņojumu.

Latvijā

Gan pasaulē, gan Latvijā katru gadu palielinās bērnu skaits, kuriem nepieciešama pediatriskā paliatīvā aprūpe, aģentūru LETA informēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja vietniece aprūpes jautājumos Sofja Tomase.

Svarīgākais