Organizācija uzskata, ka pedagogu piespiedu vakcinācija esot pārāk agresīvs risinājums

LIVA valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns norādīja, ka šo jautājumu varēja risināt ne tik agresīvi, kā to izvēlējās Ministru kabinets. Viņš uzsvēra, ka asociācija 23.jūlijā tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP), lai diskutētu par šo jautājumu atkārtoti. Kalvāns atzīmēja, ka asociācija grib dzirdēt arī ministres viedokli un pozīciju par obligāto vakcināciju, jo konceptuāli apstiprinātais normatīvais akts valdībā ir Veselības ministrijas un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pozīcija.

Kalvāns skaidroja, ka lēmums par obligātās vakcinācijas noteikšanu pedagogiem un skolu darbiniekiem ir likušas pamatu bažām, ka būs jāsaskaras ar pedagogu aiziešanu no skolām. Divreiz nedomās tie skolotāji, kuri ir pensijas vecumā un nav vakcinējušies. "Var sanākt tāds kāzus, ka skolās pedagogi, kuri ir pensijas vecumā, būs savi apsvērumi doties prom, ja Saeima lems [noteikt obligāto vakcināciju]," viņš sacīja, piebilstot, ka šie skolotāji pateiks, ka "vari pats savu fiziku mācīt".

LIVA vadītājs norādīja, ka labāks un ne tik agresīvs risinājums būtu, ja rudenī skolas iedalītu divās kategorijās - skolas, kurās vakcinēto un pārslimoto īpatsvars ir vairāk nekā 80%, un skolas, kurās šis īpatsvars ir zem 80%. Tās skolas, kuras būs izpildījušas vakcinācijas nepieciešamo rezultātu, varēs rīkot mācības klātienē. Savukārt skolas, kuras nebūs, - turpinās darbu attālināti, līdz izpildīs "drošas skolas" nosacījumus attiecībā uz kolektīva imunitāti.

"Uzskatu, ka jautājums ir jāpārdomā. Patlaban valdība ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ko vēlāk skatīs Saeima. Tātad diskusijas turpināsies, un mēs noteikti piedalīsimies, jo iepriekš mūsu viedokli šajā jautājumā neprasīja," atzīmēja Kalvāns, norādot, ka valdības lēmums par obligāto vakcināciju ir ļoti autoritatīvs un "tas [autoritārisms] ir jāapslāpē".

Viņš piebilda, ka "tā būtu godīgāka spēle", ja paredzētu iespēju strādāt klātienē tām skolām, kuras savu "mājasdarbu" būs izpildījušas, savukārt attālinātu darbu, kas vienlaikus neparedz darbinieku atlaišanu nevakcinēšanās gadījumā, paredzēt tām, kas nav vakcinācijas mērķi sasniegušas.

Kalvāns atzīmēja, ka skolotāju zaudēšana radīs daudz lielākas sekas nekā tas, ja vairākas skolas turpinās mācības attālināti rudenī.

Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība ir 9.jūlijā sasaukusi ārkārtas sēdi, lai diskutētu par obligāto vakcināciju, kā arī prasīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārslimojošo skaitu un citu Eiropas Savienības valstu pieredzes apkopojumu. Vanaga norādīja, ka obligātās vakcinācijas noteikšana pedagogiem bija pārsteigums, jo publiskajā telpā bija ziņots, ka izglītības sektoru divas nedēļas vēl novēros par vakcinācijas tempiem un rezultātiem. Tāpat tika solīta aktīvāka informēšana, skaidrošana un pārliecināšana, kam LIZDA bija piekritusi.

LIZDA turpinās uzstāt, ka ir jāturpina iepriekš iecerētie darbi, lai motivētu skolotāju vakcinēties ar skaidrošanu. Tāpat arodbiedrība ir pārliecināta, ka 80% kolektīvo imunitāti izglītības darbinieku lokā varētu panākt, saglabājot brīvprātības vakcināciju.

Vanaga uzsvēra, ka visai sabiedrībai ir jāuzņemas atbildība par masu imunitāti pret Covid-19, jo tikai vakcinēts izglītības sektors nevarēs panākt, ka rudenī mācības klātienē būs drošas pret vīrusu.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Ministru kabinets vienojās, ka darba devējam būs tiesības atbrīvot no amata darbinieku, kurš līdz 15.septembrim nebūs ieguvis Covid-19 sertifikātu. Tāpat ministri vienojās, ka vakcinēšanās būs obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs.

Tāpat valdība atbalstīja, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 14.jūlijam sagatavos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot virkni nosacījumu. Likumprojekta izstrādē iesaistītajām ministrijām uzdots izvērtēt minēto prasību atbilstību Satversmei.