Uzticot svešai personai savus bankas datus, zaudē 1361 eiro

Lai arī jau ilgu laiku iedzīvotāji tiek informēti, ka nedrīkst uzticēties nevienam, kurš lūdz atklāt savu banku kontu piekļuves datus, joprojām ir cilvēki, kuri notic krāpnieku stāstītajam un zaudē savu naudu. Tā, piemēram, 5. jūlijā kāda jelgavniece noticēja, ka viņai zvana no bankas, atklāja visu telefoniski prasīto informāciju un vēlāk konstatēja, ka no viņas bankas konta uz kaimiņvalstu kontiem ir pārskaitīts 1361 eiro.

Pirmdien, 5. jūlijā, kāda jelgavniece saņēma tālruņa zvanu, kurā viņu krieviski uzrunāja sieviete, kas informēja, ka esot bankas drošības dienesta darbiniece un skaidroja, ka no 1954. gadā dzimušās sievietes konta nenoskaidrotas personas vēlas noņemt naudu, tāpēc ir nepieciešams nobloķēt kontu. Lai to varētu izdarīt, viltus bankas darbiniece lūdza nosaukt gan personas datus, gan internetbankas datus, gan arī bankas kartes datus, ko 67 gadīgā sieviete arī izdarīja.

Vēlāk, apskatot savu bankas kontu, jelgavniece konstatēja, ka 1300 eiro no viņas konta ir pārskaitīti uz kādu Lietuvas bankas konta numuru, bet 61 eiro - uz Igaunijas bankas konta numuru.

Tajā pašā dienā līdzīgā manierē krāpnieki centās izvilināt paroles, bankas klienta maksājuma kartes datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numuru no kāda Tukuma novada iedzīvotāja, stāstot, ka brīdī, kad viņam tiek zvanīts, no viņa bankas konta tiek pārskaitīta nauda. Vīrietis, saprotot, ka viņu cenšas apkrāpt, pārtrauca sarunu.

Atkārtoti uzsveram, ka nedrīkst būt pārāk uzticīgi un sava personīgā informācija ir jāsargā, nekad nevienam nekādos apstākļos neizpaužot savas paroles, bankas klientu maksājumu karšu datus, drošības kodus, kā arī internetbankas lietotāja numurus, personas kodus un lietotnes Smart-ID kodus.