To vidū, kuriem pēc vakcinācijas pret Covid-19 pagājušas 14 dienas, Covid-19 gadījumi tiek atklāti kopumā par 93,6 reizēm mazāk nekā starp nevakcinētajiem, žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Kopumā no pagājušā gada 28.decembra līdz 2.jūlijam valstī reģistrēti 101 209 Covid-19 gadījumi, taču 4074 jeb 4% no tiem atklāti personām, kas saņēmušas vismaz vienu vakcīnas devu un, kā atzīmēja eksperts, tostarp arī inficējušies pirms vakcīnas aizsardzības nostiprināšanās. Vienlaikus 292 gadījumi, kas veido 0,3% no reģistrēto sasirgušo kopskaita, ir atklāti personām, kas pabeigušas vakcinācijas kursu un kopš tā brīža ir pagājušas 14 dienas.
Tādējādi, rēķinot gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju, SPKC secinājis, ka nevakcinēto personu vidū šis rādītājs bija 5305,4, vismaz vienu devu saņēmušo vidū - 551,7, bet vakcinācijas ciklu pabeigušo vidū - 56,7.
Līdzīgi aprēķini arī veikti attiecībā pret stacionēšanas rādītājiem, kas liecina, ka no 28.decembra līdz 18.maijam 97% slimnīcās ievietoto pacientu bija nevakcinēti. Šajā laika periodā stacionāros ievietoti kopumā 11 440 sasirgušie, taču tikai 322 bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.
Vienlaikus trīs pacienti tika stacionēti pēc vakcīnas aizsardzības iestāšanās, tomēr, kā skaidroja epidemiologs, šajos gadījumos par galveno hospitalizācijas iemeslu kalpojušas citas saslimšanas.
Raugoties uz nāves gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19, pēc SPKC datiem, tādu no 28.decembra līdz 27.jūnijam bijuši 2718. No visiem šiem gadījumiem 2395 saistīti ar nevakcinētām personām un 68 jeb 3% ar vismaz vienu devu saņēmušajiem, kuriem, pēc Perevoščikova paustā, vēl nebija izveidojusies vakcīnas aizsardzība. Taču viens nāves gadījums reģistrēts arī personai, kas bija noslēgusi vakcinācijas ciklu. Epidemiologs šajā sakarā piebilda, ka pacientam gan nebija smagu Covid-19 simptomu un nāves cēlonis pēc visu pārbaužu veikšanas, domājams, nebūs galvenokārt saistīts ar Covid-19.
"Faktiski mēs pa šo laiku nebijām redzējuši nevienu pacientu, kuram bija pabeigts vakcinācijas kurss un kurš būtu slimojis ar smagu gaitu," stāstīja eksperts.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis preses konferencē skaidroja, ka "delta" vīrusa paveids ir daudz lipīgāks par līdzšinējiem paveidiem, tādēļ vakcinācija ir vienīgais veids, kā ar to efektīvi cīnīties.
Profesors stāstīja, ka, ja parastajai gripai reprodukcijas rādītājs, kas raksturo, cik personas viens cilvēks var inficēt, ir zem divi, un Uhaņas SARS-CoV-2 variantam - līdz trīs, tad "delta" paveidam šis rādītājs ir no seši līdz astoņi. Šāds reprodukcijas rādītājs, pēc infektologa sacītā, ir novērojams tādām augsti infekciozām slimībām kā vējbakām. Tāpat "delta" variantam, kas jau kādu laiku izplatās arī Latvijā, arī esot augstāks reinfekcijas risks.
"Pilna imunizācija aizņem piecas līdz sešas nedēļas. Ņemot vērā, ka mēs paredzam, ka "delta" paveids dominēs augustā, lai iegūtu imunitāti, vakcinēties vajadzētu sākt jau tūlīt," uzsvēra eksperts.
Jau ziņots, ka jūnija beigās Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins valdības sēdē informēja, ka nedēļas laikā Latvijā būtiski palielinājies Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Indijas jeb "delta" varianta gadījumu skaits.
Jūnija pirmspēdējā nedēļā 15% no sekvencētajiem paraugiem konstatēts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Indijas jeb "delta" variants.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja un Imunizācijas Valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska iepriekš šajā sakarā norādīja, ka Covid-19 "delta" jeb Indijas varianta plašās izplatības dēļ nākotnē savlaicīgāk varētu vakcinēt arī tos cilvēkus, kuru organisms jau iepriekš sastapies ar jauno koronavīrusu.