Vai pabalsti ir vienīgie un īstie demogrāfijas atbalsta instrumenti?

© pexels.com

Atbalsts demogrāfijai jāizsaka ne tikai pabalstos, bet arī reālos un jēgpilnos pasākumos, uzskata Demogrāfijas lietu centra pārstāve, finanšu ministra padomniece Karina Ploka (JV).

Finanšu ministrijas mājaslapā publicētajā Plokas viedokļrakstā norādīts, ka vairāk nekā mēnesi atpakaļ Saeima pieņēma ģimenes valsts pabalstu reformu, kas no nākamā gada paredz citādāku šī pabalsta izmaksas kārtību. Ploka atzina, ka turpmāk uzsvars būs vērsts uz ģimenē konkrētajā brīdī apgādībā esošajiem bērniem, nevis bērna kārtas skaitli ģimenē, kā bijis līdz šim.

Laiks rādīs, kāds kopumā būs ģimeņu ieguvums no šīm izmaiņām. Taču atklāts paliek jautājums - vai pabalsti ir vienīgie un īstie demogrāfijas atbalsta instrumenti?" raksta Ploka.

Viņa informē, ka pēdējos gados ir ieviesti vairāki pasākumi, kam vajadzētu kalpot kā demogrāfijas atbalsta instrumentiem, kā piemēru minot apmēram desmit gadus esošo valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu, "Altum" atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem ne tikai garantijas, bet arī finansiālā izteiksmē, pagājušajā gadā ieviesto speciālo aizdevumu programmu pašvaldībām bērnudārzu būvniecībai.

Tomēr Ploka norāda, ka maijā izskanēja ziņa par jaundzimušo skaita kritumu par 5,7% jeb 241 bērnu. "Ja kopumā pagājušajā gadā piedzima 17 483 mazuļi, tad tas ir vērā ņemams skaits. Un dzimstības tendences ar katru gadu samazinās, jo jau 2020.gadā jaundzimušo skaits salīdzinājumā ar 2019.gadu kritās par 1300 jeb 6,9%. Skaitļi runā paši par sevi un liek uzdot jautājumu, vai esošie demogrāfijas atbalsta pasākumi, kas pārsvarā ieviesti pabalstu veidā, sevi attaisno," pauž Ploka.

Viņa uzsver, ka bērna gaidīšanas, piedzimšanas un audzināšanas process ir emocionāls. "Vecākiem ir ļoti būtiski sajust, ka valstij katrs bērns ir svarīgs - jau no brīža, kad mazulis ir pieteicies pasaulē. Ir svarīga pirmās grūtniecības pieredze, jo tā nereti nosaka ģimenes izvēli laist pasaulē vēl kādu bērnu. Īpaša uzmanība jāpievērš visam demogrāfijas pasākumu kopumam, lai ģimene par katru tajā ienākošo jauno cilvēku būtu droša, ka pasākumu klāsts būs pietiekams ikvienai dzīves situācijai. Un dzīve nesastāv tikai no pabalstiem. Turklāt minētie demogrāfijas atbalsta pasākumi valsts budžetam izmaksātu tikai nelielu daļu no tā, kas šobrīd tiek tērēts pabalstos, taču ieguvums, iespējams,būtu lielāks," skaidro Ploka.

Tuvojoties valsts budžeta veidošanai, Ploka aicina nākotnes demogrāfijas atbalsta pasākumus neizteikt tikai kārtējos pabalstos, bet ieviest reālus, ilgtermiņa un jēgpilnus pasākumus, kas ģimenēm radītu drošības sajūtu un vēlmi pēc ģimenes pieauguma.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais