IZM: 2022. gadā svarīgi nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu

Izglītības un zinātnes ministrija nozares prioritārajiem pasākumiem 2022. gadā papildus pieprasījusi aptuveni 147 miljonus eiro. Kā vienu no svarīgākajām 2022. gada prioritātēm ministrija izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā un profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas modeļa pārskatīšanu.

Tāpat īpaša uzmanība pievērsta pirmsskolas izglītībai - plānota pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas modeļa pilnveide un vienas darba stundas izmaksu izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece: “Viena no manām galvenajām prioritātēm ir pedagogu darba samaksas palielināšana. Algas pieaugums nav nepieciešams tikai konkurētspējas paaugstināšanai, jauno pedagogu piesaistīšanai vai augsti kvalificētu pedagogu motivēšanai palikt strādāt izglītības sistēmā. Tas ir nevilcinoties sperams un vitāli svarīgs solis visai izglītības jomai, lai saglabātu un turpinātu tādas veiksmīgas iestrādnes, kā, piemēram, Skola2030, īpaši, ņemot vērā, ka 2022. gadā beidzas pedagogu algu pieauguma grafiks. Tāpat pie prioritārajiem pasākumiem jāpieskaita zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšana pilnā apmērā, kā arī papildu finansējums valsts funkciju nodrošināšanai sporta nozarē.”

Runājot par nepieciešamo finansējumu zinātnes bāzes nodrošināšanai, gadiem ilgi tas tiek nodrošināts indikatīvi 50% apmērā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību un būtiski kavē virzību uz izcilību. Līdz ar to tiek kavēta tautsaimniecības transformācija uz augstāko pievienoto vērtību, nenotiek tautsaimniecības “izrāviens”, kas savukārt veicina darbaspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz valstīm ar attīstītāku tautsaimniecību un apdraud ilgtermiņa valsts attīstību. Lai nodrošinātu likumā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai, IZM 2022. gadam pieprasījusi papildu finansējumu, lai pilnā apmērā nodrošinātu zinātnes bāzes finansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, paredzot finansējuma pieaugumu arī turpmākajos gados.

Papildu finansējums nākamajam gadam nepieciešams arī sporta nozarē, lai nemainīgā līmenī nodrošinātu valsts funkciju: atzītās sporta federācijas saņemtu valsts atbalstu to pārstāvēto sporta veidu un darbības jomu attīstībai; tiktu atbalstīta komandu sporta spēļu sporta federāciju dalība Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās; īstenotas biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” programmas; nodrošināta Latvijas Olimpiskā vienības un nodibinājuma “Latvijas Olimpiešu sociālais fonds” darbība, kā arī atbalstīta pielāgotā sporta attīstība.

Tāpat paredzēts pārskatīt sporta nozares finansēšanas modeli un prioritātes, un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu efektīvāku esošo līdzekļu izlietojumu. Mainot pastāvošo sporta budžeta sadales mehānismu un principus, plānots īstenot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reformu.

2020.gada prioritāro pasākumu sarakstā IZM iekļāvusi arī papildu finanšu pieprasījumu daudzām citām jomām - akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšana, lai veicinātu akadēmiskā personāla atjaunotni un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti; finansējums studiju un studējošo kredītu pieejamībai, kas paredz vienkāršotas kredīta pieteikšanas, saņemšanas un atmaksas kārtību augstākajā izglītībā; profesionālās izglītības programmu finansēšanai, jo esošais finansējums nav pietiekams un rada riskus kvalitatīvam un pilnvērtīgam mācību procesam.

Tāpat prioritāro pasākumu sarakstā IZM iekļāvusi arī papildu finanšu pieprasījumu Latvijas dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās dalībvalsts statusā, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte; darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, izglītības satura ieviešanai un attīstībai, digitālo mācību līdzekļu iegādei, stipendijas apmēra un skaita palielināšana pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas), bakalaura un maģistra līmeņa studijām, finansējuma pieaugumam Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai un valsts pētījumu programmām un citas.