ZM: Kopējās lauksaimniecības politikas vienošanās paredz daļēju risinājumu dalībvalstu elastībai

Kopējās lauksaimniecības politikas vienošanās paredz daļēju risinājumu dalībvalstu elastībai, lemjot par politikas instrumentiem un to pārvaldību, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijas eksperti norādīja, ka Latvija iepriekš bija paudusi bažas, ka no vienas puses tiek uzsvērta elastība dalībvalstīm izvēlēties un pašām noteikt Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstāmās jomas, atbilstoši vietējai situācijai un veiktajai analīzei, taču no otras puses - tiek paredzētas neskaitāmas prasības, noteiktas obligāti atbalstāmās jomas, kā arī obligāts ieguldījuma apjoms atsevišķām jomām Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

Lai gan daļa šādu nosacījumu arī pēc politiskās vienošanās ir spēkā, tomēr sarunās izdevies panākt, ka Eiropas Parlaments ir atteicies no virknes tā iepriekš izvirzītajām prasībām.

Vienlaikus ministrijā pauda, ka Latvijai bija bažas arī par nesamērīgi augstu Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma obligātu novirzīšanu ekoshēmām, zinot, ka lauksaimniekiem tās ir brīvprātīgas. Līdz ar to pastāvēja risks, ka būtu grūti plānot interesi iesaistīties jaunu klimata un vides prakšu īstenošanā, kas radītu risku finansējuma pazaudēšanā.

"Arī 25% ir liels finansējuma īpatsvars no kopējiem tiešajiem maksājumiem, kas ļoti samazina pamatienākumu atbalstu lauksaimniekiem," uzsvēra ministrijā.

Kā skaidroja ZM, patlaban iepriekš paustās bažas mazina piedāvātā elastība, kur veidojot ekoshēmu budžetu, var ņemt vērā 2.pīlāra devumu vides un klimata pasākumiem, tas ir par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pārsnieguma summu virs 30% drīkst samazināt ekoshēmu finansējumu.

Tāpat slēgtā vienošanās paredz, ka ir piedāvāts "grīdas princips", ka Kopējās lauksaimniecības politikas mācīšanās periodā 2023.-2024.gadā neizmantoto ekoshēmu budžetu līdz 5% drīkst pārdalīt uz citām ekoshēmām, ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu vai pārdalošo maksājumu, vienlaikus nepārsniedzot maksimālās atbalsta likmes. Tāpat ekoshēmu budžetu drīkst pārdalīt lauku attīstības vides un klimata pasākumiem.

Jau ziņots, ka nedēļas sākumā notikušajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmē panākti Latvijai labvēlīgi Kopējās lauksaimniecības politikas risinājumi.

Provizoriskā politiskā vienošanās paredz jauna līmeņa vides un klimata ambīcijas lauksaimniecībā, kas saistītas ar Zaļā kursa mērķiem, kā arī mērķtiecīgāku un taisnīgāku Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu mazām un vidējām saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem. Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņemšana tiks sasaistīta ar Eiropas sociālo un darba tiesību prasību ievērošanu.

Reformētā Kopējās lauksaimniecības politikas saglabās orientāciju uz tirgu, vienlaikus nostiprinot lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē un izveidojot lauksaimniecības rezervi, kas nodrošinās atbalstu krīžu laikā.

Ministrijā norādīja, ka līdz šim Latvijai bija vairāki problemātiski jautājumi, tai skaitā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, par kuriem nebija vienošanās. Diskusiju rezultātā tika panākti Latvijai labvēlīgi un pieņemami risinājumi.

Gerhards uzsvēra, ka ar šo vienošanos tiek iezīmēta jauna pieeja Eiropas lauksaimniecības politikai. Tas nozīmēs reālu lauksaimniecības prakses maiņu, veicinot videi un klimatam draudzīgāku saimniekošanu apvienojumā ar taisnīgāku maksājumu sadali maziem, vidējiem un jauniem lauksaimniekiem. Tāpat tiks atbalstītas inovatīvas saimniekošanas metodes, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.

Lai īstenoto šo panākto politisko vienošanos, Eiropas Komisija izstrādās likumdošanas aktus, balstoties uz kuriem visām dalībvalstīm līdz 2021.gada beigām būs jāizstrādā un Eiropas Komisijā jāiesniedz Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns. Komisijai pusgada laikā stratēģiskie plāni būs jāizskata, lai tie varētu stāties spēkā 2023.gada sākumā.