Kāpēc Covid-19 testu "derīguma termiņi" ir atšķirīgi?

Ministru kabineta noteikumos noteiktie Covid-19 testu "derīguma termiņi" ir atšķirīgi, jo tos jāveic pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņemšanas brīdim, lai testa rezultāti būtu drošāki, izriet no Veselības ministrijas (VM) Vides veselības departamenta vadītājas Janas Feldmanes teiktā.

VM ierēdne šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atbildēja uz deputātu un pieaicināto personu jautājumiem, no kuriem viens paredzēja skaidrot, kāpēc noteikumos pie atsevišķiem punktiem testēšana tiek prasīta vismaz 24 stundas iepriekš, citos gadījumos 72 stundas, bet jaunākajā versijā redzamas arī 96 stundas.

Feldmane teica, ka testi, īpaši ātrie antigēnu testi, jāveic pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņemšanas brīdim. "Jo tuvāk to veic, jo testa rezultāts ir drošāks," atzīmēja ministrijas pārstāve, piebilstot, ka balstoties uz šo argumentu, VM salāgojusi nepieciešamību veikt testus pēc iespējas tuvāk konkrētam notikumam.

Viņa uzsvēra, ka ceļojot nevar prasīt testu veikt iepriekšējo 24 stundu laikā, kā arī atgādināja, ka Eiropas regula par zaļo sertifikātu izmantošanu paredz noteikt, ka testu jāveic 72 stundas pirms ceļošanas.

Lai sabiedrībai atšķirīgie testu "derīguma termiņi" būtu labāk izprotami, VM ierēdne solīja sagatavot infografiku ar visiem laika intervāliem dažādu testu nepieciešamībai.

Tāpat Feldmanei tika vaicāts par vakcinācijas veicināšanu un to, cik VM ierēdņi ir vakcinēti. Feldmane informēja, ka viņai nav zināma statistika par to, cik ministrijas pārstāvji pabeiguši vakcināciju, taču viņa piekrita, ka svarīgākais piemēra rādītājs iedzīvotājiem ir veselības sektors.

Komentējot to, kā veicināt vakcinēšanās aptveri, VM pārstāve teica, ka jau tagad vakcinētajiem ir pieejami dažādi atvieglojumi, kas paredz mazākas epidemioloģiskās prasības. Arī pasākumu apmeklēšanai šobrīd esot noņemti jebkādi ierobežojumi vakcinētajiem, kas, viņasprāt, ir pietiekami vakcināciju veicinošs faktors jaunu, aktīvu cilvēku vidū.

Tikmēr gados vecākiem cilvēkiem ir svarīgi, ka vakcinācija ir pieejama pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tāpēc tiek rīkotas izbraukuma vakcinācijas, piemēram, lielveikalos un gadatirgos.

Runājot par vakcīnu drošumu, Feldmane akcentēja, ka klīniskie pētījumi un praktiskā pieredze valstīs ar plašu sabiedrības vakcinācijas aptveri pierāda, ka vakcinācija pret Covid-19 aptur infekcijas izplatību.

Arī Latvijā redzams, ka, piemēram, veselības jomā un ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās panākta lielāka vakcinēto cilvēku aptvere, kas ievērojami samazinājusi infekcijas izplatību.

Tāpat viņa klāstīja, ka risks pret Covid-19 vakcinētai personai ar šo vīrusu saslimt ir aptuveni 50 reižu zemāks nekā nevakcinētam cilvēkam.

"Mēs nerunājam tikai par iespēju pasargāt no smagām slimības formām, bet par saslimšanas riska samazināšanu," uzsvēra eksperte, piebilstot, ka pierādījumi arī apstiprina, ka pat ja vakcinēta persona tomēr inficējas ar Covid-19, tad šīm personām vīrusa slodze ir daudz zemāka, nekā nevakcinētiem cilvēkiem. Viņi vīrusu principā neizplata un nepakļauj riskam apkārtējos, kas apliecina vakcinācijas nozīmi infekcijas izplatības ierobežošanā.