Levits: Covid-19 krīze ir viens no manas prezidentūras smaguma punktiem

© Kaspars Krafts/F64

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kura prezidentūrai 7. jūlijā aprit divi gadi, “Rīga TV 24” raidījumā “Dienas personība” vērtēja tajā paveikto.

Valsts prezidents, kā vienu no savas prezidentūras “smaguma punktiem” min valdības darbu Covid-19 krīzes laikā.

“Jāizmeklē, kāpēc mēs bijām tikai viduvēji, dažos gadījumos pat slikti, ja mēs runājam tieši par sistēmu, kas saistīta ar vakcināciju un vakcīnu iepirkumiem. Tas ir jāuzlabo,” uzskata Levits.

Taču Egils Levits gandarīts par savu iesniegto un nupat Saeimā pieņemto Latviešu vēsturisko zemju likumprjektu, kas esot ar ilgstošu iedarbību. “Latviešu vēsturisko zemju likums institucionālā veidā nostiprinās latviešu vēsturisko atmiņu, kas 50 okupācijas gados ir ļoti cietusi. Domāju, ka globalizētājā pasaulē latviskums ir jāstirpina un tas ir viens no instrumentiem, kā to darīt,” saka Valsts prezidents, kurš aicina sabiedrību iesaistīties vēsturiskās atmiņas un latviskuma stiprināšanā, kas arī esot likuma mērķis.

Komentējot iedzīvotāju sūdzības par Administratīvi teritorioālo reformu, kuru Levits pieņema un izsludināja un, kas stājas spēkā 1. jūlijā, Valsts prezidents norādā, ka tās mērķis ir nodrošināt un veicināt vienāda pakalpojuma kvalitāti neatkarīgi no tā, kur iedzīvotājs dzīvo - bagātākā vai nabadzīgākā, lielākā vai mazākā pašvaldībā.

Latvijas prezidents pārliecināts, ka pēc zināma laika ar reformu tas lielā mērā tiks sasniegts. “Reformas apspriešanas process neatbilda labas kvalitātes kritērijiiem un Satversmes Tiesa to pamatoti kritizēja un atsevišķos gadījumos arī norādīja, ka attiecīgais iedalījums neatbilst labas likumdošanas principiem,” atzīst Valsts prezidents.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.