Pašvaldības varētu pašas lemt par azartspēļu atrašanās vietu savā teritorijā
Pašvaldības varētu pašas lemt par azartspēļu atrašanās vietu savā teritorijā, izriet no otrdien valdībā iesniegtajām Finanšu ministrijas (FM) otrreiz pārstrādātajām "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam".
Minētās pamatnostādnes valdība bija plānots skatīt šā gada martā, tomēr pēc vairāku ministru iebildumiem tās netika skatītas. Ministri galvenokārt pauda iebildumus pret pašvaldību ierobežotajām iespējām pašām pieņemt lēmumu - atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu vietas.
Pārstrādātajā pamatnostādņu versijā piedāvāts noteikt pilnvarojumu pašvaldībām lemt par azartspēļu atrašanās vietām pašvaldības teritorijā. Tādējādi pašvaldības attiecībā uz šo jautājumu būs tiesīgas izdot ārējos normatīvos tiesību aktus.
Vienlaikus plānots izstrādāt un noteikt vienotus kritērijus visām pašvaldībām azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumam pašvaldību teritorijā, un izveidot vienotu pašvaldību pieeju azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai pašvaldības teritoriālajā plānojumā. Plānots arī noteikt tiesības pašvaldībām nepieciešamības gadījumā izmantot minētos vienotus azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma kritērijus un pieeju azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai pašvaldības teritoriālajā plānojumā.
Tāpat arī plānots noteikt uzdevumu pašvaldībām izstrādāt priekšlikumus alternatīvo brīvā laika pavadīšanas veidu integrācijai teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām, tajā skaitā izmantojot pašvaldību rīcībā esošo infrastruktūru.
FM atzina, ka kopumā pamatnostādņu izstrādes mērķis ir veicināt sabiedrības interešu aizstāvību, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Pamatnostādnēs ietverti rīcības virzieni sabiedrības aizsardzības, reklāmas ierobežojumu, nelegālo un nelicencēto azartspēļu un izložu mazināšanas, azartspēļu pieejamības ierobežošanas, nozares uzraudzības, kā arī jaunāko nozares tendenču jautājumos.
Viens no pamatnostādņu mērķiem ir samazināt azartspēļu un izložu problemātisko spēlētāju skaitu, paredzot konkrētai spēlētāju kategorijai liegt iespēju piedalīties azartspēlēs un izlozēs. Tāpat rosināts azartspēļu norises vietu teritoriālo ierobežošanu, ievērojot samērīgumu un samazinot iespējamo tiesvedību skaitu.
Pamatnostādnēs rosināts mazināt sabiedrības motivāciju piedalīties Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu organizētāju piedāvātajās spēlēs. Tāpat rosināts īstenot valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumus par procesu atkarības riskiem un pieejamo palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no procesu atkarības.
No pamatnostādnēm arī izriet priekšlikums aizliegt smēķēšanu azartspēļu zālēs un kazino, kā arī rosināts aizliegt azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu. Tāpat rosināts uzdot azartspēļu un izložu organizētājiem pienākumu konstruktīvi nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās ēdināšanas sniegšanas pakalpojumu telpas no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles.
Tāpat pamatnostādnēs rosināts noteikt vairākus papildu kritērijus, vietām, kur aizliegts organizēt azartspēles, tostarp ēkās vai būvēs, kur izvietotas pirmsskolas izglītības iestādes, pamata un vidējās izglītības iestādes un 250 metru attālumā vai perimetrā no to ieejas. Rosināts aizliegt organizēt azartspēles publiskos spēļu un rekreācijas laukumos, ka arī 250 metru attālumā vai perimetrā no to ieejas. Azartspēles rosināts aizliegt arī dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas centra un tā aizsardzības zonas, kā arī dzīvojamās ēkās citās Latvijas pilsētās.
Par minētajām pamatnostādnēm plānots spriest otrdien, 29.jūnijā, Ministru kabinetā.