Ozolnieki: No ST sprieduma novadam patlaban nav praktiska ieguvuma

No Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei, patlaban nav praktiska ieguvuma, pauda Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

ST spriedums apliecina, ka administratīvi teritoriālās reformas process pret Ozolnieku novadu un tā iedzīvotājiem ir bijis nekorekts.

"Protams, šim jautājumam ir divi aspekti - emocionālais un juridiskais. Ja runājam par juridisko aspektu, tad ST savu attieksmi ir paudusi. Ja runājam par emocionālo, tad novada iedzīvotāji ir priecīgi un saviļņoti," sacīja Ozoliņš, piebilstot, ka praktiska ieguvuma no ST sprieduma patlaban nav nekāda.

Domes priekšsēdētājs norādīja, ka tagad pašvaldība var tikai gaidīt Saeimas lēmumu no kura būs atkarīgs tas vai apvienoto domju sasaukums strādās gadu, pusgadu vai četrus gadus. Ozoliņa ieskatā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) viedoklis, ka jaunais sasaukums sāks darbu, lai neradītu iedzīvotājiem spriedzi, ir nepamatots. Tieši tas, ka ST spriedums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, iedzīvotājos rada spriedzi. "It kā iedzīvotāji ir panākuši novada saglabāšanu, taču pusgadu ir jādzīvo neziņā," sacīja Ozoliņš.

Viņš uzskata, ka tagad Saeimas deputātiem būtu jāatgriežas no atvaļinājuma un jālabo savas kļūdas nevis jāatstāj neziņā 34 000 iedzīvotāju. Tāpat viņš pauda neizpratni, kādēļ ST nevarēja spriedumu sagatavot pirms divām nedēļām, lai Saeima varētu pieņemt lēmumu, kas būtu saistošs 1.jūlijā.

Ozoliņš sacīja, ka patlaban Ozolnieku novadam ir jāiekļaujas Jelgavas novadā, lai līdz nākamā gada 1.janvārim izveidotu jauno administratīvo un saimniecisko teritoriju. Viņš prognozē, ka politiķiem Saeimā ir trīs scenāriji, proti, saglabāt Ozolnieku novadu kā atsevišķu novadu, nolemt, ka Ozolnieku ciems ir atzīstams par attīstības centru, kā rezultātā Ozolnieku un Jelgavas novads ir apvienojams, savukārt trešais scenārijs varētu būts, neatzīt Ozolniekus par attīstības centru un apvienot Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu vienā lielā apriņķī, kā tas sākotnēji bija paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnēji izstrādātajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Ozoliņš norādīja, ka Ozolnieku novads ir paudis savu nostāju, ka tas vēlas saglabāt novadu esošās teritorijas robežās, tādēļ Saeimas rīcība pusgadu novilcināt lēmuma pieņemšanu ir nekorekta pret novada iedzīvotājiem.

LETA jau vēstīja, ka ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei.

ST konstatēja, ka līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.

ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.

Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 5.jūnijā un 1.jūlijā jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par pabeigtu, norādīja ST. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas uz Saeimu un Ministru kabinetu. Turklāt Saeimas un valdības pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju likumā.

ST norādīja, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu īstenotas pēc iespējas pilnīgāk. Tādējādi tas, ka likums, kurā būtu paredzētas vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām būtu piešķirta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts, šobrīd neliecina par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu.

ST secināja, ka jaunajos novados ietilpstošo novada pilsētu un pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs iespējams izvērtēt vienīgi pēc reformas pabeigšanas. Šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās līdzdalības tiesības.

ST norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2.punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā šī gada 1.jūlijā.

ST secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai ST sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma.

Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to ST atzina apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām no 2022.gada 1.janvāra.

Komentējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, Plešs sacīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs risinājumus novadiem bez saviem attīstības centriem.

"Būtiski, ka ST ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz 1.janvārim, līdz ar to nav nepieciešama tik steidzīga rīcībā kā Varakļānu gadījumā," norādīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ST pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.