Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam atzīta par neatbilstošu Satversmei, Saeimai Ilūkstes novadam vajadzētu piešķirt reģionālās attīstības centra statusu, sacīja Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (LZS).
Viņa ieskatā Saeimā pēc ST sprieduma vajadzētu būt dziļām pārdomām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādi un pieņemšanas veidu.
Rāzna atzina, ka ST spriedums ir devis gan viņam, gan novada iedzīvotājiem lielu gandarījumu, jo prasībā norādītos pašvaldības argumentus tiesa ir atzinusi par pamatotiem.
Ņemot vērā, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Ilūkste bija Ilūkstes apriņķa centrs, arī patlaban Ilūkstei vajadzētu piešķirt reģionālās attīstības centra statusu, lai novads varētu pastāvēt esošās administratīvās teritorijas robežās.
LETA jau vēstīja, ka ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei.
ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi. Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un 10.23.apakšpunkts neatbilst Satversmes 1.un 101.pantam.
Komentējot ST spriedumu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, Plešs sacīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs risinājumus novadiem bez saviem attīstības centriem.
"Būtiski, ka ST ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz 1.janvārim, līdz ar to nav nepieciešama tik steidzīga rīcībā kā Varakļānu gadījumā," norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ST pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.